Tatad – labrit!
Sodien, starp citu, pamodos nedaudz velak ka vajadzeja…
Bet nu par lietu:
sobrid ir gadalaiks, kad nav parak gaiss uz celiem. Acimredzot tadel eksponenciala karta vairojas jauna autobrauceju saime – “miglugalvas”! Tads apzimejums man sobrid ir nostabilizejies. Tudal ari paskaidrosu kadel.
Jebkurs ‘autobraucejs parastais’ klust par ‘autobraucejs – miglugalva’, ja, protams – labako nodomu vadits, ierubi miglas lampu laika apstaklos, kad to lukturi nav nekadas vajadzibas slegt ieksa.
Rezultata visi aizmugure braucosie dasni tiek apgaismoti ar spilgti sarkanu lukturi, kurs pietiekami labi ‘koz acis’. Ipasi spilgti tas noverojams neliela slapjdrankisha (kurs, musu klimatiskaja josla, rudeni un ziema un pavasari labprat paviesojas pie mumsiem) – tad spilgtais lukturis ‘sareizinas’ ar pilieniem gaisa un uz vejstikla…
Nu tads, redz, man noverojums un tada neliela sāpe krājas… 
desp.