Labric!

Tātad, kā jau teicu, garāmejot… pareizāk, spēlējot solitairi, ieskatījos kādā žurnālā, kurš mētājās turpat blakus. Žurnāls pavisam nejauši bija atšķīries lapaspusē ar ‘rudens modēm’, vai ko tamlīdzīgu. Respektīvi – tur bija kaut kāds keks ar ša rudens moderno uzvalku.

Turpinot stumdīt kārtis pa solitares laukumiem, prātā kaut kā tā doma raisījās tālāk un, gluži kā kārtis, sāka veidoties ķēdītē:

– tas vīriņš demonstrē uzvalku

– demonstrē, lai potenciālais klients labāk to saredzētu

– saredzētu un varbūt pat nopirktu

– analoģiski kā plaukts veikalā ar zivju konserviem…

še ku reku, tagad man pieteiks karu visa modes industrija, bet – analoģiju ceļā esmu nonācis pie vienādības:

modelis = konservu plaukts.

A ko tagad padarīt?