labrit!

manuprat, vislielakas problemas rodas no stagnacijas. piemers, kadu laicinu tuseju pa svaru zali. un tad viena bridi sapratu, ka esmu laimigi uzsedies uz viena ‘svara’, kuru ta ari cilaju katru reizi. un – varen apmierinats!! bet tas tacu isteniba ir tada reala stulbiba – dinamikas ta nav, attistibas ta nav…

iedzilinoties vairāk – šī pati štellīte un princips attiecas uz da jebkuru dzīves sfēru (arī blogosfēru 😉 ). tā ja.

desp.