Labrīt!

kā jau katrs pieklājīgs mūsu sabiedrības loceklis (lai arī cik šis vārds intriģējoši skanētu 😀 ), pēc darba devos uz māju pusi. Aizklaudzinot ārdurvis aiz savas muguras, ieniru svaigajā un smaržīgajā gaisā, kurš da lai ar kādiem ‘piesmaržiem’ reizēm piesārņots – jebkurā gadījumā nav salīdzināms ar iekštelpās valdošo nedzīvo gaisu, un – apstājos…

Apstājos, jo nevarēju noticēt – vai tiešam nemaldos! Kamēr, gluži kā VVF savulaik mūsu simts gudrajiem svieda atpakaļ grozījumus drošības iestāžu likumos, mans prāts vēl un vēlreiz ‘parakstīja’ uzdevumu pārskatīt vai, pareizāk, pārsmaržot konstatēto faktu, tikmēr ožas šefs – deguns ar visām savu ožas receptoru skropstiņām – skaidri vēstīja: “Vecīt, gaisā ož pēc rudens…” Ne gluži tā, kurš lietains, drēgns un auksts, bet pēc tā, kurš saulains, krāsainām lapām pilns un silts. Bet tomēr – rudens!!

Protams, tas bija tāds ātri pārejošs iespaids, bet, velns, – tuvojas Ziemassvētki, ko jums lai saka!!! 😀