Instrukcija:

1. Atveram interneta pārlūku;

2. Adresi ierakstām www.google.com;

3. Meklētāja laukā ierakstām „cūka”, nospiežam enter;

4. Pārlūkojam rezultātus:

a. Ja iegadījies, ka googlem ir atstāti default iestatījumi (tobiš 10 rezultāti vienā lapā), tad pārejam uz lapu nr.2

b. Ja uzlikti vairāk rezultāti, tad brauzējam turpat uz leju.

5. Rezultātā ātri vien būtu jāuzduras ierakstam, kurš saucas „Aigars Kalvītis – Vikipēdija”

Nu, ko lai vēl pasaka, pat googlem ir savs viedoklis par mūsu viedo vadoni… 😀

p.s. šo man parādīja, tā ka nepretendēju uz pirmavotu, teikšu kā ir 😉

Labrīt!

Teikšu kā ir – salasoties grāmatu plauktā atrodamas (dažas pat nedaudz apputējušas) grāmatas, viedoklis par iestādi, kuras vadonis mitinās kādas Eiropas dienvidu valstiņas galvaspilsētas vidū (nu labi, varbūt ne pašā vidū), izveidojies ne pārāk glaimojošs. Varbūt izdosies aizskart kāda reliģiskās vai kādas citas jūtas, bet spriediet paši – krusta kari, inkvizīcija… respektīvi, diezgan varmācīgs un iedomīgs vīreļu (tieši tā – sievietes turēja pa gabalu 😉 ) bariņš, kuri vīzdegunīgi deklarēja savu tuvību ar visaugstāko, tādejādi piesavinoties dažādas pilnvaras, nesmādējot arī pasaulīgus labumus (daļu no kuriem veiksmīgi izmantoja, atpērkoties no pedofilijas skandāla ASV vēl pavisam nesenā pagātnē 😀 )

Labi, pietiks ironizēt. Fakts ir tāds, ka Benedikts XVI svētdien (23.09.2007) esot izteicis (pats jau nedzirdēju, tādēļ jāpielieto kāda nu tur no tām izteiksmēm 😉 ) vienu domu (sīkāk šeit), kura reāli saskan ar maniem prātojumiem, nu jau kādu gadu divu garumā.

Tātad mana doma tās kailā skaistumā ir šāda – kapitālisms ir reāli ļauna ‘iekārta’. Jo tā visu reducē uz peļņu, respektīvi, naudu. Nauda tiek padarīta par galveno dzinējspēku, motivētāju, atalgotāju un tā tālā – nauda kļūst par GAVENO! Un tas, manuprāt, ir pilnīgi šķērsām…

Protams, es jau dzirdu kā kāds jau kliedz – kritizēt visi gudri, tad nāc un piedāvā kaut ko labāku! Jā, jā, skaidrs, ka kritizēt gudri visi, tāpēc es šoreiz, šķiet, aprobežošos ar no Čērčil-onkuļa pārfrāzētu domu – kapitālisms ir vissliktākā sabiedrības iekārta, taču labākas mums nav… vismaz šobrīd 😉

Un – ar abu nakti! 🙂

Ir lietas, kas pašas par sevi nemainās. Piemēram, man, tāpat kā lielākajai homo sapiens daļai, piemīt iedzimts slinkums. Īpašība, kura pat savienojumā ar labām idejām, vēlmēm un nodomiem, noved tikai un vienīgi pie savandītas istabas, negludinātas veļas kalniem un – kā nu bez tā – nemazgātiem traukiem izlietnē (jā, neesmu buržujs, trauku mazgājamā mašīna nav virtuves ‘komplektā’) 🙂 Tas nozīmē, ka ir jāievieš kāds ‘instruments’, lai tiktu ar šo K-Rautas popularizēto neģēli – sliņķi, kurš mīt manī – galā 🙂

Lai pārāk neizplūstu ne sviestā, ne margarīnā – šī ieraksta mērķis ir palīdzēt sev kaut nedaudz sakārtoties. Jo tikai sakārtojot lietas un mantiņas pa kaudzītēm (piemēram, uzgriežņus, kaklasaites un kafijas/tējas krūzes), tās var viegli atrast, pārskatīt un – galu galā neapjukt visā lietu lēvenī, tādejādi paturot (vismaz šķietamu), bet tomēr, kontroli pār savu apkārtni. Neesmu pārāk liels un veiksmīgs filosofs (vismaz pagaidām 😀 ), taču zinu, ka labāk ir būt par lietu (darbību, darbu) saimnieku, nekā to vergu. 😉

Labi, tā kā ievads draud izvērsties pārāk liels un pārņemt savā varā visu šo ierakstu, tad pie lietas. Ar šo gribu deklarēt jaunu kategoriju ar nosaukumu ‘vēl darīt…’, kurā šobrīd ievietošu savus pirmos tuvākos darāmos darbus, lai parādītos da kaut kāda tuvākā termiņa struktūra un arī – rāmis. (Citādi – nenovilksi robežas, ar šo pašu darāmo darbu sarakstu varēšu laimīgs sagaidīt 2008. gadu 🙂 ) Turpmāk šeit ievietosies arī nāmie darbi, kuri ienāksies darāmi, kā arī būs vien jāparādās punktu realizācijas atskaitēm.

Tātad (šeit – darbi nekādā noteiktā secībā):

1. blog redesign

[varu derēt – katra bloga tuvāku vai tālāku plānu neatņemama sastāvdaļa 😀 ]

2. atrast sev pieņemamu mobilā modeli – pagaidām nevaru atrast tīkamu eksemplāru

[veco esmu jau novedis līdz kondīcijai, ka džoistiks strādā patvaļīgā režīmā un kreisā mala ir atlobījusies un izmanto katru izdevīgu momentu, lai aizķertos aiz pilnīgi jebkā, turklāt absolūti visnepiemērotākajos brīžos]

3. ir absurda doma, ka gribas laptopu… nepieciešama vēlamā specifikācija

[kad sāku lūkoties uz konkrētām idejas ‘materializācijām’ nākas secināt, ka gribas visu ko un neko vienlaikus… kā jau saku, jāsaliek pa plauktiem, kādas tad galu galā ir manas prasības. Ak jā, kā nu bez tā – tad beigās jāsaprot, kā tas iet kopā ar bankas izraksta iespējām 😀 ]

4. fotogrāfiju finalizing

[ir izdevies sabliezt lērumu bilžu, kuras reāli vajadzētu nedaudz ‘piepravīt’, lai pašam patīk un var citiem parādīt 🙂 ]

5. velns… domāju, ka pietiks 😀

Jā, gandrīz izpildījos kā mūsu cinījamie valstsvīri – uzzīmēju skaisto nākotni, nevainīgi piemirstot pateikt, kad tad tie septiņi treknie gadi sagaidāmi 😀 Tātad – deadline tiek noteikts 2007. gada 1. decembris

p.s. Kaut ko vajadzētu burkāna un pātagas vietā, teiksiet… Hm, droši vien jums jāpiekrīt, bet pagaidām nav ideju 🙂 Jūtaties brīvi – ieteikt 😀

Disclaimers: Ne vienmēr grāmatveži ir šādi, bet nu tik sirsnīgs teksts, ka nevarēju nepadalīties 😀 😀

Uzņēmuma ofiss. Vēla vakara stunda.

Divi pārguruši grāmatveži gatavo atskaites.

Viens ilgi skatās monitorā un tad jautā otrajam:
– Klausies, cik gadā ir mēnešu?
– Desmit. Bez PVN.

Lai jums laba diena (bez PVN) !!! 😀

labrīt!

Skarbs secinājums, teiksiet. Pat uzbrūkošs, kāds izsauksies. Piekrītu!

Bet – iedomājieties, kāds cits secinājums, lai jebkuram rodas, apstājoties pie RIMI hipermārketa – tieši tā, hipermārketa, nevis mazā ‘viena ‘R’ veikala’ – augļu un dārzeņu stenda!

Tomāti: 3 dažādi, bet visi – 2. šķira. Paprika: sarkanā – 2. šķira, zaļā – labāk neaiztikt, dzeltenās nav vispār. Gurķi – tas pats stāsts, tālāk nemaz nav ko uzskaitīt…

Rīt aiziešu uz Maximu 😀 Bet ja godīgi – neticu, ka būs citādāk 😉

p.s. tiem, kuri pie sevis nodomās – sagribēja āzis svaigus kāpostus ziemas vidū, teikšu – šī sāpīte manī jau auga kopš pavasara 😉

Labrīt!

Tik iedomājaties… Sestdienas vakars pēc tīri smagas darba nedēļas… Vecrīga, stāvvietā atstāts auto… soļi pa bruģi līdz pāris pakāpieniem augstām durvīm, aiz kurām mani apņem cilvēkiem ne pārāk piebāzta bāra raksturīgais aromātu un skaņu virpulis. Teiksiet – kas var būt labāks par to!?!? Tā es ar domāju. Iesākumā 😉

Pirmais mazais mīnusa brīdis iestājās, kad manas ausis sasniedza smaidīgās meitenes paziņojums: “Virtuve mums vairs nestrādā šodien!” Nu neko… nācās apmierināties ar grenadīna tēju – vismaz kādi augļu gabaliņi iekšā 😀

Labi, bet stāsta cēlonis faktiski ir ‘pasākuma’ noslēgumā meklējams. Precīzāk – rēķinā. Vēl precīzāk – rēķina pēdējā rindiņā, kura saucās ‘apkalpošana – 10%’. WTF!!! Nē, protams, es zinu, kas tas ir un ka tas nav nekas ārkārtējs kā, piemēram, polārlapsa Johannesburgas pievārtē… bet pēc būtības – manuprāt, tas ir pilnīgi šķērsām! Manā skatījumā šādi tiek ignorētas manas kā klienta tiesības! Tiesības uz dzeramnaudu, atļaušos nosaukt to tā…

Iedomājies, kāds manā vietā visžēlīgi ir izlēmis, ka atbilstošs novērtējums apkalpošanas līmenim ir 10%. Velns, tādās reizēs es savācu visus pēdējos melnos santīmus un eju prom!

Nezinu, kā citiem, bet mani šitā lieta kaitina!!!!!