Labrīt!

Atzīšos – es vēroju veselus divus seriālus no dažādo televīziju piedāvātā mērenā klāsta. Viens, no kuriem, ir seriāls, kurš pilnīgi latviskojot būtu saucams, kā ‘ārsts Māja’ jebšu Dr.House. Minētais fakts pats par sevi ne ar ko nebūtu tik ievērojams, lai būtu ierakstāms kaut šīs lapiņas apakšpusē, ja vien nenovestu pie nākamā – manuprāt, nedaudz, bet tomēr, ievērojamāka fakta.

Tātad, vērojot jau pieminēto seriālu kā nelāgs, bet nenovēršams blakus efekts ir reklāmas, kurās cita starpā tiek reklamēta arī pati konkrētā televīzija (nedaudz atsauc atmiņā folkloru par suni, suņa asti un citām lietām 😀 ) Tajās manu parasti pret reklāmām skeptiski nevērīgo skatu piesaistīja dziesmiņa, kuru izpilda šis pats ‘ārsts Māja’, no kuras iesākumā saklausīju tikai ‘politicians change, but they’re never gonna change that’. Ar to izrādās pietika, lai ar gādīgā onkuļa google palīdzību izdotos atrast pilno versiju gan tekstam, gan arī iespēju ‘iegultot’ uzskates materiālu

Divu vārdu sakot: burvīgs gabals! Spriediet paši:

(no: http://www.snotr.com/video/347).

p.s. pilnais teksts:

Hugh Laurie: This is a protest song. [ blows on a harmonica attached to his neck ]

[ singing ]

“Well, the poor keep getting hungry, and the rich keep getting fat
Politicians change, but they’re never gonna change that.
Girl, we got the answer, it’s so easy you won’t believe
All we gotta do is.. [ mumbles incoherently ]

Well, the winds of war are blowin’, and the tide is comin’ in
Don’t you be hopin’ for the good times, because the good times have already been.
But, girl, we got the answer, it’s so easy you won’t believe
All we gotta do is.. [ mumbles incoherently ]

It’s so easy, to see
If only they’d listen, to you and me.
We got to.. [ mumbles incoherently ] as fast as we can
We got to.. [ mumbles incoherently ] every woman, every man
We got to.. [ mumbles incoherently ] time after time
We got to.. [ mumbles incoherently ] vodka and lime.

Well, the world is gettin’ weary, and it wants to go to bed
Everybody’s dyin’, except the ones who are already dead.
Girl, we got the answer, starin’ us right in the face
All we gotta do is
All we gotta do is
All we gotta do is.”

[ pauses, then blows on the harmonica and finishes ]
[ the audience cheers wildly ]

Hugh Laurie: Thank you.

(no: http://snltranscripts.jt.org/06/06dprotest.phtml)

Labrīt!

Kā jau pārdzīvoju kādu brīdi atpakaļ (šiten te), RIMI dārzeņu plauktos man kā uzticīgajam klienta tiek piedāvāta izvēle tikai no 2.šķiras produktiem. Tobish, vai nu uzskata mani par otrās šķiras pircēju vai arī atzīstas, ka ir otrās šķiras veikals.

Vakar gadījās, tā teikt, atkal iegriezties iekš to RIMI, un sapratu, ja reiz pateikts A, tad jāsaka ari B – citiem vārdiem, no RIMI plauktiņiem, glīti rindiņās salikti uz mani smaidīgi veras tomātsarkani (diez, kādā tad vēl krāsā tie varētu būt? 😀 ) 1.šķiras tomāti, turklāt – vietējie!!

Nu ko, vai tad tas nav – nedēļas dubultprieks!! (ja vien tāda kategorija būtu ieviesusies 😀 )

Labrīt!

Ir tāda lieta kā inflācija mūsu valstī. Tā nevienam īsti nepatīk, tādēļ mūsu viedie pirms kāda laika ieviesa inflācijas apkarošanas mega plānu (kurš gan ne sevišķi veiksmīgi nes rezultātus, bet tas cits stāsts). Viena no plāna sadaļām vērsta uz patēriņa ierobežošanu, tai skaitā – kreditēšanas samazināšanu. Tas tā – vārdos.

Darbos – nonāca manās rokās no vienas cienījamas bankas sūtīta vēstule personai, kuras alga uz papīra ir 180 naudiņas mēnesī. Tālāk būs citāti no vēstules ar dažiem maniem komentāriem.

Tātad ievadā tiek izmesta makšķerīte:

‘Varbūt ir plānots neliels atvaļinājums, istabas remonts, patīkams pārsteigums mājiniekiem, varbūt jau sen ir noskatīta kāda dāvana sev…?’

Nu, gandrīz sanāk – ja pirmāk par kādu pirkumu bija doma – nu nav jau tā, ka ļoti vajag, nav arī tādu brīvu līdzekļu – respektīvi lieta nav tiešām nepieciešama, tad tagad gandrīz grēks no tās atteikties.

Tālāk seko smagā artilērija:

‘(..) piedāvājam noformēt kredītkarti, tā iegūstot (..) īstermiņa aizdevuma limitu līdz Ls 570’

Nedaudz parēķinot, man sanāk, ka pie algas ~140 naudiņas uz rokas piedāvā ērti, ātri un bez liekām sāpēm ielīst parādos līdz 570 baksīšiem – lai to atdotu nieka 4 mēneši nevar ne ēst, ne dzert, ne cauru zeķi nopirkt!

Diez kā to citādi lai nosauc, ja ne par vilināšanu procentu tīklos, īpaši jau ņemot vērā, ka neviens vārds netiek minēts par % likmi. Pēc banku mājas lapās atrodamās informācijas – procenti latos mērāmi ~20% gadā. Vājprāts, ņemot vērā, ka maksimālie depozītu procenti, kādu piedāvā, ir 10% gadā!!

Labrīt!

Šorīt vēlējos noskaidrot, kas tad jauns atgadījies pasaulē. Ieštepselēju delfus un, cita starpā, uzdūros ziņai par Francijas futbola izlasi, kas devusies uz Fēru salām, bet nesekmīgi – laika apstākļu dēļ.

Nosaukums mani saintriģēja, jo līdz šim dzīvoju pārliecībā vēl no vidusskolas ģeogrāfijas kursa, ka ir tāda lieta kā Farēru salas. Taču, kamēr viena rociņa atvēzējās jau rakstīt kritisku komentāru par delfinārija rakstītājiem, ar otru izlēmu parakāties googles onkuļa zināšanu atvilktnītēs. Un še ku reku – uzdūros dokumentam (šitādam) ), kur skaidri un gaiši rakstīts – ‘Fēru salas’. Turklāt piekrāmēta atsauce uz ‘dāņu īpašvārdu atveides noteikumiem (R.: “Norden AB”, 2003)’. Nu ko tur – noteikumus neesmu studējis (arī negrasos kaut kā), tad nu jātic būtu.

Bet mierā jau nelikos. Sainteresēja, kas labs varbūt ierakstīts šajā dokumentā par Islandes pārveidošanu par Īslandi. Un, protams, – ir arī! Atrodams arī komentārs: ‘Precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā.’

Pat neņemot vērā radio SWH dzirdēto sporta reportiera teikto (mūsu futbolisti kā reizi šovakar mēģinās samočīt kādus golus iekš ‘ledus zemes’ vīru vārtiem), ka vietējie nebūt nevelk garumā savas zemes pirmo burtu, radās pārdomas – vai mūsu valodas vārdiem būtu jālokas pakaļ citu tautu runātājiem? Vāciju arī varbūt tomēr labāk dēvēt par Doičlandi – arī ‘precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā.’

Bet varbūt tomēr kaut kā komandējumi uz ārvalstīm ir jāattaisno – atbrauc atpakaļ, ieraksti komandējuma atskaitē, kā tagad latviski pareizāk būs jāraksta kāds vārds un brauc kaut vai uz Mezopotāmiju vai Seišelu salām (arī tās, redz, agrāk sauca par Seišeļu salām) 😀

Es gandrīz palēcos no sajūsmas un tās prieka pilnās cēluma apziņas, ka mūsu galvaspilsētā ir tik gudri, prātīgi un visādi citādi cildeni vadoņi, ar kuriem bez bažu tapt izsmietam varu lielīties jebkuram Eiropas vai citas draudzīgās valsts pilsonim, sist pie krūts un teikt ka par mani stāv un krīt, domā par manu labklājību un visādi citādi rūpējas, risinot visas problēmas pēc kārtas! Es teicu – risinot? Piedodiet, īstais vārds būtu – ATRISINOT!

Labi, skaidrs, ka tā ir ironija J Turklāt nedaudz žultaina. Bet padomājiet paši – pats vadonis pilnā nopietnībā iesaka galvaspilsētas satiksmes problēmas risināt – aizliedzot iebraukt Rīgā auto ar nepāra pēdējo ciparu numura zīmē pāra datumos un otrādi (tādejādi spiežot vienu daļu iegādāties vēl vienu auto, otru daļu sūdzēt tiesā par diskrimināciju); kā arī – atļaut Rīgā bez maksas iebraukt tikai Rīgas iedzīvotājiem (tā atkal riskējot ieberzties ar naidu no valsts iestāžu apmeklētāju puses, kuri ne jau aiz laba prāta stumjas pa ‘ūdensgalvas’ ielām).

Iesākumā domāju, nu ko, cilvēks imitē darbību, tad nu gvelž visu, kas pirmais iešaujas prātā. Kam negadās…

Tagad klausos, ir vēl viens gudrinieks – vice-gudrā-galva. Izrādās – nepieciešams daļu dienas darbu pārcelt uz nakti. Iesākumā doma ideāla – skaidrs, ka pārceļot daļu no transporta plūsmas uz mazāk noslogotām stundām, atrisinātos liela daļa problēmu, tik tālu vice-gudrā-galva funktierē pareizi. Bet tieši tikpat pareizi, atļaušos piebilst, cik pareizi ir mēģināt meklēt atslēgu peļķē zem laternas, jo tur ir gaišāk, nevis aiz stūra, kur atslēga patiešām izkrita.

Kā tad šis domā – veikalā preču piegādātājs pats sakrāmēs visu noliktavas plauktos? Vai acīmredzot būs tomēr nepieciešams vēl kāds lieks darbinieks – acīmredzot, keks tiek neģēlīgi maldināts par darbaspēka pietiekamības stāvokli, inflācijas apkarošanas plāniem, darba samaksas kārtību par nakts stundām un citām lietām.

Bet visvairāk uzvilkos, par faktu, ka mērs, vice mērs, visi Satiksmes un visu citu departamentu darboņi šādā veidā vicinot spalvas, lai tik izskatītos pēc darbības, apēd nodokļu naudiņu – ienākuma nodokli taču saņem tieši pašvaldība, kurā esmu reģistrēts. Un cipars varbūt nav mega, bet nav arī nekāds mazais – to redzu katru mēnesi savā algas lapiņā!!!

Velns, tad attapos – labi, ka MANS nodoklis netiek Rīgas liekēžu nagos!!! 😀

Nu ko, saulīte silda tīri labi, lai arī jau oktobris. Laikam jau šī melnā pamatne ir no svara. Reāli man paveicies, ka ieraudzīju šo melno laukumiņu! Saulīte, svaigs gaiss, ko vien vēl var vairāk vēlēties…  ja nu vienīgi mazās laumiņas, kas pienes meža veltes pusdienās, vai strauta nāras, kas veldzētu karstajā saulē sakarsušo pieri… vai kaut vai Karlsons ar propelleri – nupat jau pārāk sāk karsēt, tiešām…

O… ir kontakts, sākšu vēl ticēt kādam no dieviem, šķiet, Karlsons ir atsūtīts – atsvaidzinoša gaisa plūsma uzradās un nu jau situācija ir tuva ideālam tik nogurdinošas darba dienas vidū…

Tā… paga, paga, ko tas Karlsons te iedomājas, tūlīt sūdzēšos visiem dieviem pēc kārtas un katram atsevišķi, nupat jau tas propellers viņam strādā ar pārāk lielu atsvaidzināšanas jaudu, būs kādus kloķus sajaucis, ķēms gatavais!!! Eu, nu paga, paga – KAS TAD TE NOTIEK, TU KO, GRIBI MANI NOGALĒĒĒĒĒĒĒ….!!!!!

Un aizrāva pretvējš mušu nafik no melnā kapota, spidometra bultiņai pārsniedzot atzīmi, virs kuras mirdzinājās maģiskais skaitlis ’30’…

 p.s. secinājumus varam izdarīt ātri vien – acīmredzot atmosfēras berzes spēks pat taisnvirziena pātrinātas kustības apstākļos ātri vien pārsniedz mušas kāju piesūceknīšu ‘sūcēj-jaudu’! 😀

Labrīt!

Nupat (svētdien) iegadījās noskatīties ‘astes daļu’ no ‘Dziedi ar zvaigzni’. Precīzāk – pēdējo priekšnesumu un izbalsošanu. Tieši izbalsošana, gluži kā slidena ietve pēc Jaunā gada svinībām, kurās baudīta viena glāze, tad otra, trešā (un aiziet jau n-tā pudele 😀 ) šampanieša, tādejādi padarot glumo virsmu vēl viltīgāku, atgrieza šova dalībniekus un skatītājus skarbajā realitātē.

Bez šaubām, konkrētajā pasākumā izbalsošana nenozīmē neko dzīvībai vai veselībai kaitīgu, ja nu vienīgi kāds no dalībniekiem vai skatītājiem ņem to visu pārāk tuvu pie sirds. Tomēr jebkurā gadījumā patīkami nav – tas labi redzams dalībnieku acīs, kad paliek divi pēdējie pāri uz skatuves pakāpieniem (vai trepes tā simboliski arī domātas, gan nezinu), no kuriem – viens būs lieks. Reizēm zaudējuma rūgtums izaužas uz āru pat pavisam verbāli, kā nenoturējās Anna Šteina, paziņojot, ka – jūs jau zināt, televīzija ir maza perfekta pasaulīte, kuri jūs (skatītāji) it nemaz neesat vajadzīgi! Kāds teiks – zaudētāja lāsti debesīs nekāpj! Protams! J Un tomēr – šis izteikums kūleņoja pa prāta labirintiem, negribēdams nogrimt aizmirstībā, līdz nācās to ‘izzvejot’ un aplūkot no abām pusēm. Un še tev, ātri vien sapratu, kādēļ.

Redz, šis izteikums, ‘sapārots’ ar nesen dzirdētu stāstu par iepriekšējā šova (‘Dejo ar zvaigzni’) uzvarētāju patieso noteikšanu, kurai bija ļoti attāls sakars ar žūrijas balsojumu, un kur nu vēl ar skatītāju balsojumiem, kā kāds naivi varētu iedomāties (ne par velti šie balsojumi tā arī nekad neieraudzīja dienasgaismu), parādīja visu nedaudz riebīgā un salkani merkantilā gaismā, teikšu kā ir. Respektīvi – kaut tik uz mirkli pieļaujot domu, ka patiešām šova uzvarētājs jau ir zināms, turklāt noteikts ne gluži pēc labākās balss vai dziedoņa dotībām, nākas tiešām pieļaut – šova veidotājiem ir pilnīgi vienalga, kuri konkrētie eksemplāri skatītājiem patīk vairāk vai mazāk.

No vienas puses – so what, vai nav vienalga, kurš uzvar šādā kreisā diletantu sētas šovā (atvainojos tiešām nopietnajiem māksliniekiem, taču kopumā šāds pasākums nevar būt nekas nopietnāks par svētdienas vakara vai vasaras zaļumballes izklaidi, lai kā arī kāds mēģinātu pretendēt uz augstākiem plauktiem). Bet kas mani tomēr uzvelk, ir šova veidotāju tik nekaunīgais plaukts uz skatītājiem, bez kuriem faktiski paša šova eksistence būtu neiespējama…

Augstāk lasāmo spriedelējumu kontekstā radās neliela diskusija par to, kādi varētu būt nākamie šovi un to variācijas. Tā kā variantu bija daudz, tad vienprātība bija tikai vienā aspektā – šovs, kurš sauksies ‘ŠAUJ PA ZVAIGZNI’ noteikti būs pēdējais 😛

Velns un deviņas vecmeitas!!! Šķirstot kanālus savā TV kastē, nupat secināju, ka man rāda TV6. Kāda sentēvu dieva pēc man šo faktu neizdevās konstatēt pagājušajā trešdienā, kad izmisīgi spaidīju TV pulti, lai atrastu kaut kripatiņu basketbola???

Bet nekas – labāk vēlu nekā nekad, vēsta tas pats gudrais sentēvs, jo – ES RĪT BLENZĪŠU KĀ MŪSU MEITENES SAMĪCĪS TĀS VĀCU PEĻU ASTES!!! 😀