Šorīt vēlējos noskaidrot, kas tad jauns atgadījies pasaulē. Ieštepselēju delfus un, cita starpā, uzdūros ziņai par Francijas futbola izlasi, kas devusies uz Fēru salām, bet nesekmīgi – laika apstākļu dēļ.
Nosaukums mani saintriģēja, jo līdz šim dzīvoju pārliecībā vēl no vidusskolas ģeogrāfijas kursa, ka ir tāda lieta kā Farēru salas. Taču, kamēr viena rociņa atvēzējās jau rakstīt kritisku komentāru par delfinārija rakstītājiem, ar otru izlēmu parakāties googles onkuļa zināšanu atvilktnītēs. Un še ku reku – uzdūros dokumentam (šitādam) ), kur skaidri un gaiši rakstīts – ‘Fēru salas’. Turklāt piekrāmēta atsauce uz ‘dāņu īpašvārdu atveides noteikumiem (R.: “Norden AB”, 2003)’. Nu ko tur – noteikumus neesmu studējis (arī negrasos kaut kā), tad nu jātic būtu.
Bet mierā jau nelikos. Sainteresēja, kas labs varbūt ierakstīts šajā dokumentā par Islandes pārveidošanu par Īslandi. Un, protams, – ir arī! Atrodams arī komentārs: ‘Precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā.’
Pat neņemot vērā radio SWH dzirdēto sporta reportiera teikto (mūsu futbolisti kā reizi šovakar mēģinās samočīt kādus golus iekš ‘ledus zemes’ vīru vārtiem), ka vietējie nebūt nevelk garumā savas zemes pirmo burtu, radās pārdomas – vai mūsu valodas vārdiem būtu jālokas pakaļ citu tautu runātājiem? Vāciju arī varbūt tomēr labāk dēvēt par Doičlandi – arī ‘precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā.’
Bet varbūt tomēr kaut kā komandējumi uz ārvalstīm ir jāattaisno – atbrauc atpakaļ, ieraksti komandējuma atskaitē, kā tagad latviski pareizāk būs jāraksta kāds vārds un brauc kaut vai uz Mezopotāmiju vai Seišelu salām (arī tās, redz, agrāk sauca par Seišeļu salām) 😀
Par Fēru salām ir tā, ka vārds "Farēras" jau nozimē "Fēru salas", tāpēc, pasakot "Farēru salas" tu reāli pasaki "Fēru salas salas". Tās Farēras mums ievazāja padomju filologi. Īslande tika lietots 1. Latvijas laikā un kļuva par Islandi padomju varas vēlmē visas valodas pamazām tuvināt krievu valodai, iesākumā atbrīvojoties no tādas īpatnības kā garumzimes.