Labrīt!

kā jau katrs pieklājīgs mūsu sabiedrības loceklis (lai arī cik šis vārds intriģējoši skanētu 😀 ), pēc darba devos uz māju pusi. Aizklaudzinot ārdurvis aiz savas muguras, ieniru svaigajā un smaržīgajā gaisā, kurš da lai ar kādiem ‘piesmaržiem’ reizēm piesārņots – jebkurā gadījumā nav salīdzināms ar iekštelpās valdošo nedzīvo gaisu, un – apstājos…

Apstājos, jo nevarēju noticēt – vai tiešam nemaldos! Kamēr, gluži kā VVF savulaik mūsu simts gudrajiem svieda atpakaļ grozījumus drošības iestāžu likumos, mans prāts vēl un vēlreiz ‘parakstīja’ uzdevumu pārskatīt vai, pareizāk, pārsmaržot konstatēto faktu, tikmēr ožas šefs – deguns ar visām savu ožas receptoru skropstiņām – skaidri vēstīja: “Vecīt, gaisā ož pēc rudens…” Ne gluži tā, kurš lietains, drēgns un auksts, bet pēc tā, kurš saulains, krāsainām lapām pilns un silts. Bet tomēr – rudens!!

Protams, tas bija tāds ātri pārejošs iespaids, bet, velns, – tuvojas Ziemassvētki, ko jums lai saka!!! 😀

labrīt!

Nu tā tik bija pēdējā ceturtdaļa!!! Pakāst 12 punktu pārsvaru, bet iemest trīnīti pēdējā sekundē!!! 😀

Nu, ko – lai arī pārējās spēles beidzas tikpat veiksmīgi! 😉

Tiesā: – Kāpēc jūs iesitāt sievai ar āmuru pa galvu?

– Tāpēc, ka katrs pats savas laimes kalējs.

disclaimers:  nav gluži tā, ka šis atspoguļotu manas personīgās domas par jautājumu risināšanu laulāto (vai vispār jebkuru) starpā, bet nu tik smieklīgs likās rīta agrumā 😀

Labrit!

Šodien izmetu kādu līkumu ar vello – nominos no Cēsīm līdz Valmierai… Nu ja – tas bija SEB MTB maratona 1. posms 🙂

Divas lietas

– nebija slikti (pirms gada braucu apkārt Usmas ezeram… a jee… vot tad sajūta bija tāda, ka esmu tur, kur gaisma neiespīd 😀 ). Šoreiz smagāk palika pēdējie 7 km…

– rīt būs grūti sēdēt… kaut arī braucu ar ‘pamperbiksēm’ 😀

Respektīvi – viss normāli, būs jāminās vēl!!

labrīt!

svētdien apmekleju pasakuma ‘dejo visi’ ietvaros (www.dance.lv) ievadkursu vai meistarklasi (vai kā nu vēl lai to apsauc) – stepā.

Pirmā lieta – šitā deja saucoties precīzāk ka ‘tap dance’. tad nu lūk…

Otrā lieta – ritms man patīkas, arī tā kāju vicināšana ir baigi ok.

Trešā lieta – laikam tomēr nepavilkšos uz nopietnāku turpinājumu, jo rezultātā process tomēr notiek tā ka vairāk pa vienam… Lai gan lielajos pasākumos, kad visi lec un klabina reizē, emocija varētu sist augstu un baigi pozitīvu vilni 😉

Ceturtā lieta – tomēr, kā sacīt jāsaka, ar kādu sievieša cilvēku cieši piežmiegtu klāt dejot vairāk klasiskā izpratnē varētu būt patīkamād 😀 😀

desp.

respektīvi – infrasarkans 😉 viens puslīdz veiksmīgs (pašam tā kā nedaudz pat patīk 🙂 ) variants.

Labrīt!

novērojums: kādu laiku biju rakstījis neko iekš šitās vietnes.

secinājums: šķiet, faktam ir/nav interneta pieslēgums varētu būt tieši proporcionāla ietekme uz rakstu daudzumu un biežumu šajā vietnē (pat ignorējot faktu, ka loģiskais (vai boolean) tipa faktors ar grūtībām kaut ko var ietekmēt proporcionāli)

prognoze: drīz būs aizvien vairāk 😀

desp.

labrit!

manuprat, vislielakas problemas rodas no stagnacijas. piemers, kadu laicinu tuseju pa svaru zali. un tad viena bridi sapratu, ka esmu laimigi uzsedies uz viena ‘svara’, kuru ta ari cilaju katru reizi. un – varen apmierinats!! bet tas tacu isteniba ir tada reala stulbiba – dinamikas ta nav, attistibas ta nav…

iedzilinoties vairāk – šī pati štellīte un princips attiecas uz da jebkuru dzīves sfēru (arī blogosfēru 😉 ). tā ja.

desp.

… bet es sēžu (vienkārši – pie galda, ne jau tā kā kāds uzreiz padomā 😉 ), man priekšā ir (bez datores, protams) vīna glāze… gan pusizdzerta, bet tomēr!, un pats galvenais – BIEZPIENA MASA AR ROZĪNĒM!!!

kas var būt labāks par šo!!!! 😀 😀

labrīt!

šodien neko daudz nesaspringstot aizbraucu pusdienās. tā kā jau paņēmu ēdamo, sēžu, ēdu un tad saprotu – pašu labāko ēdamo esmu palaidis garām – veseli divi gigabaiti pankūku… ;D

p.s. Un es taču iemācēju ielikt BILDI!!! 😀