labrīt!
Rīts tāds saulains, ka prieks skatīties. bet ne par to gribēju izteikties šodien 🙂 Tātad braucu ka šorīt ar auto, klausos radio, nekas neparasts – gluži kā viens no miljona citu Latvijas darbaļaužu. Tad izdzirdēju kaut kādu reklāmu vai ko tādu, kur pavīdēja vārdu salikums “bērnu rotaļu laukums”. Kas tur neparasts, kāds pajautās? Bet tur jau tā lieta – ka nekas!!
Redz, šajā kontekstā nevienam nerodas aizspriedumi par vārdu locījumiem un izvietojumu teikumā. Taču tiklīdz pavīd “bērnu cīsiņi” vai “vīriešu zeķes”, vai “mednieku desiņas” tā ir kaut kādi pārpratumi vai nepareizības. Un kā tad ar “koka lapām” vai “kartona kasti”, vai kaut vai “cigarešu reklāmu”?
Vai tik šī nav kārtējā reize, kad skaldām matus un tērējam laiku (kurš, manā skatījumā, ir vienīgais tiešām neatjaunojamais cilvēka resurss) “ļoti svarīgām” lietām? Lai gan mūsu gudrie, šoreiz Rīgas Domes paskatā, dara tieši to pašu, ceļot cūku Centrāltirgū, un no kā tad mēs lai ņemam piemēru, ja ne no tautas priekšstāvjiem?!? 😀
lai laba diena 😉
Jo vārdu salikums 'bērnu rotaļu laukums' ir kaut kas TIK pozitīvs sabiedrības interesēs, ka pat valodnieki uz to 'piever acis'. Kā Tu domā, kapēc politiskie spēki nemitīgi skandina par 'bērnu rotaļu laukumiem' un patiešām tos arī būvē? Lai vismaz kaut nedaudz izceltu sevi 'saulītē'! Cilvēki jau pozitīvi uztver visu no kā viņi var gūt kādu materiālu labumu! Par zeķēm un desām ir jāmaksā, bet rotaļu laukumi ir pieejami visiem sabiedrības slāņiem :)