Nu tad tā. Šorīt beidzot es to izdarīju!!!

Situācija īsumā šāda – tā kā ar joni tuvojas SEB MTB trešais posms, kurā pagājušā gadā izdevās salauzt velo un pēdējos 4km veikt sprintā ar ričuku padusē (bet tas jau cits stāsts), tad aiz vien spēcīgāka kļūst apziņa, ka vajadzētu vismaz šīs atlikušās divas nedēļas pamīt pedāļus, lai nav gluži pēdējos ešelonos jāfinišē. Līdz šim treniņu process galvenokārt tika izpildīts vakaros – pēc darba un tā. Savukārt nupat jau citādu visādu darīšanu grafiks ir tik ciešs un vakaros tik patīkami aicinošu uz mani no ledusskapja plauktiņa lūkojas mazais (0.33 – nu tiešām mazs ; )) alus pudliņš, ka galīgi, zin, neiznāk uz tā cietā beņķa uzrāpties. Nu lūk, tā visa rezultātā jau kādu nedēļu auklēju ideju par rīta riteņbraukšanu. Nedēļu – nu kā, visas labās domas nevajag sasteigt, ir taču vesela kaudze ala ‘kas lēni nāk, tas labi nāk’ sentēvu gudrību, vai ne? ;P

Un kā jau attapīgākie būs no virsraksta un pirmās rindkopas izsecinājuši – šorīt 5.08 biju ārā no gultas un pēc 18 minūtēm jau sāku kustināt pedāļus. Pirmie 2km bija tādi nedaudz smagāki un tā tik vilka to ātrumu pārslēdziņu uz zemākiem pārnesumiem, taču beigās bija jau pavisam feini. Turklāt visa rezultātā, lai ari atpakaļ biju nedaudz pat pēc standarta no-gultas-izvelšanās laika, taču darbam sapakojos un brokastis notiesāju pat straujāk nekā citkārt, un darbā ierados tik ātri kā nekad šajā mēnesī!

p.s. un virsrakstā tiešām nav ne vienas burtu kļūdas, ja (katrs jau pēc sevis spriež)!!! ;D

p.p.s. un vēl redzēs kā man šitās divi nedēļas veiksies – pirmā reiz vēl ne par ko daudz neliecina, tas tā no pieredzes zināms 😀