Labrīt!

Vienu dienu cita starpā pieminēju, ka samērā daudz klausos radio SWH. Tomēr tā vairāk piedomājot, nācās secināt, ka minētais apgalvojums šobrīd būtu gandrīz nosaucams par stereotipu. Paanalizējot savu aktīvo klausīšanos, sausais atlikums ir tāds, ka ar interesi klausos Bē-Bē Brokastis un Grēviņa uzstāšanos vakaros. Tas ari viss. Tiklīdz izdzirdu Millera kungu (vai jaunskungu) vai Žigata parādīšanos, nemaz nerunājot par leģendāro Ivaru, tad radio tiek vienkārši izslēgts… kaut kas man tajos kungos nepatīk, savukārt pārējie darboņi – īpaši neaizrauj… un tad es kļūstu pats sev ‘dē jē’ un pāreju uz fiksēto mūziku. Šobrīd, kā nav grūti iedomāties, tas ir Busulis un КИНО 😉