Labrīt!

Nu tad tā, tā kā slimot nekad nav pozitīvi, īpaši jau ceļojuma laikā, turklāt īpaši nepazīstamā zemē (lai ari ar vienu no labākajām veselības aprūpes sistēmām – tā vismaz šur tur izlasīju), tad noskaidroju, kas nu kā ir preventīvi jāsapotē. Izrādās – nekas daudz. Iesaka preventēties pret:

1. B A hepatītu (labotam ticēt 😉 )
2. Difteriju
3. Vēdertīfu

Nu neko, kādu laiciņu atpakaļ aprunājos ar Infektoloģijas centra meitenēm, iesākumā telefoniski (bet to meiteni nebija tik viegli saprast), pēcāk klātienē (tad gan uztrāpīju uz vienu dikti feinu dakterīti, turklāt svētdienā – potēšanas procesu var izveikt ļoti elastīgos laikos – katru dienu no rīta līdz vakaram) un izsecināju, ka pie reizes varu izpotēties ari uz A hepatītu – nu, kad jau dur, tad pa pilnu klapi. Jo izrādās vienā piegājienā drīkstot štepselēt pat 5 potes uzreiz! Tomēr nācās pirms tam izsecināt vai nav kādreiz jau saķerts hepatīts B – jo tad nedurot… Nu neko – nepagāja ne nedēļa, kad analīzes uzrāda negatīvu rezultātu (šajā kontekstā – tas ir labi 🙂 ), kuru noskaidroju ari telefoniski, kas darba cilvēkam ir tīri ērti.

Tad nu pēdējais solis bija apmeklēt iestādi, lai sajustu savā miesā ‘oda kodienu’ (pēc kura gan kreisais plecs 2 dienas pasāpēja – mozh par dziļu senjorita ieknieba…), faktiski pat 3 gab (A+B kompinētais dūriens, vēdertīfs un difterija). Tiesa gan – pēc 30 dienām jāiet atkārtot vienu dūrienu un pēc 45 dienām otru. Tad tik būs immūūūns kā… nu… kā rutks (nevarēju izštukot vārdu ar atskaņām 😀 ).

Tādi lūk piedzīvojumi pagaidām… 🙂