No rīta gribam iepirkt biļetes autobusam, taču sākas jautrība. No sākuma saprotam, ka svētdienā biļetes rezervēt nevar, nu zināma loģika ir, tad pie tā ari paliekam. Jānāk no rīta vai ari stundu pirms autobusa. Tikmēr novēroju, ka publiskās vietās ir pilns ar mušām. Varbūt tas saistīts ar tīrīšanas režīmu, mušām, kā jebkuram insektam vai citai radībai, ja nav ko ēst, nav ko darīt… redz, pie Antonio varbūt tieši tāpēc nāk divas beibes, viena šrubī māju katru dienu, otra nodarbojas ar ēdiena gatavošanu. Jebšu ari tā ir zināma buržuāzijas atlieka vai ari koloniālisma paliekas. Tomēr sala ir samērā izolēta vienībai, lai ari komunistu režīms 😉

Šodien gribam garo ekskursiju uz ūdenskritumiem, runājam ar saimnieku, lai saspriež auto. Pēc kāda brīža saimnieks ir klāt, bet sarunājis auto, kurš uz ūdenskritumu gluži neaizvedīs – esot vareni lijis kalnos un ceļi gluži mīksti un neizbraucami. Nu neko… braucam uz Parku rezervātu.

Kad esam klāt, piedāvā divus variantus – vizināties jūras līcī ar laivu jebšu soļot kalnos, divu stundu attālumā ir kalna virsotne. Tā kā meitenes īpaši nav laimīgas par staigāšanu trīsdesmit grādos, tad paliekam pie laivas. Pēc kāda brīža nāk vīrs ar motoru pār plecu un dodamies uz laivu. Nepaiet ne 10 minūtes, kad motors patiešām iedarbojas un, prātīgi pukšķinot, dodamies ceļā.

Līcis krāšņs, apkārt lidinās daudz ērgļu, kurus amatieriskā manierē mēģinu dikti fotografēt 🙂 vienu brīdi pat ieraugu lidojošu zivju bariņu, kurš gan ir tik iespaidīgs un zibenīgs, ka vairāk par atvērtu muti nepaspēju nodemonstrēt, kur nu nofočēt 😀 Vēl iebraucam tādā kā attekā, kā kanālā, kura malās aug ļoti sakņaini krūmāji, kuros ieskatoties var ieraudzīt virkni dažādu kustoņu un citu mošķīšu, prevalē gan dažādu krāsu un formu krabjveidīgie.

Atgriežoties ieejam restorānā (vai viesnīcā, nu jau neatceros), lai piebremzētu pastaigas radīto izsalkumu. Pēc paskata sagaidām lielus ciparus ēdienkartē – liela ēka lieliem logiem, diezko krāšņa gan nav (bet Baracoa tāpat nekas ļoti krāšņs nav), galdiņi aristokrātiski, oficiantu formas tāpat… Tomēr izrādās cenas pat ļoti pieklājīgas – tā teikt pārsteigumu un kontrastu zeme 😉

Līdz vakariņām tiek finišēta pudele, savukārt pēc tam sākas lietus, turklāt spēcīgs… dienas aktivitāšu dēļ piezadzies ari nogurums, līdz ar to pat uz vakara pastaigu neizejam.