nav tā, ka darāmo darbu saraksts būtu tukšs… taču nav ari tā, ka uzrotītām piedurknēm pa vienam vien darbi tiktu likvidēti/izdarīti. un tāpēc iekšā rosās tāds nemiera velniņš (vai enģelīts), tipa, nu – davai, davai – dari kaut ko… tad tā darīšana ari it kā notiek, bet dienas beigās sausais atlikums parāda, ka darbu saraksts īpaši īsāks nav kļuvis… kas tas ir – kaut kāda darbības imitācija, rosība pa tukšo… plānā galdiņa urbšana…?? nja, īsti forši un patīkami nav.

bet ko darīt?!?! pagaidām nekas labāks nav ienācis prātā, kā paņemt sevi aiz rokas un no saraksta pa vienam darbam ņemt un darīt… kaut kas līdzīgs, kad jālec aukstā ūdenī, jāiet potēties vai jāatsāk fiziskās nodarbības – vajag, bet neeeegribaas…

ko lai saka – SAŅEMĀS, SAŅEMĀS, jāņem ‘lāpsta’ un jāiet ‘rakt’!!!