Labrīt!

Kādu brīdi atpakaļ notika pat akcijas, lai par sarkaniem padarītu vēl dažus datumus – 4.maiju, 24.decembri, 8.martu, pareizticīgo Ziemassvētkus un ko tik vēl ne. Vēlmes atkarībā no piederības konkrētai etniskai, reliģiskai vai citādai grupai bija un ir visdažādākās. Paralēli uzradās princips sarkanizēt nākamās darba dienas, gadījumā, ja konkrēts sarkanais datums iekrīt sestdienā vai svētdienā.

Teikšu atklāti – mans personīgais viedoklis ir, ka brīvdienu mums nebūt nav tik maz, lai par visu varīti liktu vēl klāt. Tomēr Īpaši jau neizprotu nākamo darba dienu sarkanizēšanu, jo, manuprāt,  galvenā svētku dienas būtība ir – ļaut nosvinēt attiecīgos svētkus bez stresa un skriešanas uz/no darba – sasniegta…

Tāpēc izlēmu izveikt salīdzinājumu par valstīm un brīvdienu skaitu. Avots gan visai prozaisks – gada grāmata, kur lielais pētniecības darbs jau tā kā padarīts, man laimīgi atlikusi tikai analītika 🙂 Sadalīju valstis grupās – mūsu Baltijas kaimiņvalstis, Eiropa un pārējās, jo jāatzīst, ka brīvdienas – no vienas puses ir lokāla padarīšana, tomēr, ņemot vērā to, ka lielākā daļa svētku ir reliģiska rakstura vai citu vēsturisku notikumu atblāzma, tad reģionālas iezīmes ir vērojamas ļoti izteikti. Turklāt, vismaz Latvijas gadījumā, daļa atzīmējamo dienu jau pēc definīcijas ir brīvdienas – piem., Mātes diena tiek svinēta maija 2. svētdienā, ari Vasarsvētki iekrīt pa svētdienām u.c.

Rezumējums – mēs esam reāli pa vidu, ne daudz, ne maz, bet vairāk tomēr uz mazo pusi. No šī varētu celties kājās, ņemt karogu un iet uz Saeimu, ja ne labākus ekonomiskos apstākļus pieprasīt, tad izmangot kadu papildus brīvdienu. Kāds gudrā galva varētu izsecināt – ei re, Vācija, Zviedrija – dikti daudz to brīvdienu, bet dzīves līmenis ui,ui ku augsts, bet Krievija, Baltkrievija – strādā, galvu nepaceļot, bet dzīves līmenis kāds nu ir, tāds ir…Tad nu, davai, izcepjam vēl kādas 10,15 brīvdienas, un ari dzīves līmenis drīz vien uzkāps atbilstošs 😀 Tāda neliela ironija, tomēr brīžiem tamlīdzīgi ekspertu slēdzieni mūsu valstī novērojami 😉

p.s. tabula iznāca patizla, bet… citreiz labošos 😀