hm… ir kaut kāds īpatnējs pievilcīgums remdenumā ar dzestru, gandrīz vai rudenīgu gaisu… tāda – gandrīz maksimāla svaiguma sajūta. Tā vien gribas sakārtot kājas kur augstāk, krūzi karstas kafijas ar pienu, piparmētru tējas vai kakao (vai kāda cita karsta dzēriena – nu, pēc noskaņojuma) un labu grāmatu vai kādu citu attiecīgi piemērotu lasāmvielu… galvenais ir nesteidzība un mirkļa burvība, par kuru tik maz ikdienā piedomājam, vai ne?

😉