labrīt vai, nu jau, labvakar 😉

pagājušas tikai 12 stundas, bet – biju Cēsīs uz talku, ar velllo izbraucu daļu no Cēsis-Valmiera SEB maratona trases (kopā iznāca 30km), paspēju kārtīgi pieēsties (namamāte bija sarūpējusi interesantu biezzupu), no velo remonta izcēlu divus vellapēdus, uzstibīju līdz 6.stāvam (turklāt sabāzu abus divus liftā, kurā ietilpu ari es ar krietnu somu :D).

izklausās tīri normāli, ne? bet nekas, diena turpinās, došos ka ciemā – ieplānosim maršrutu holideja travelam…

😉

Reizēs, kad darbu daudz un nepieciešams ātri un produktīvi darboties, vajadzīgs koncentrēties. Savukārt šai lietai var patraucēt dažādi blakus apstākļi – kolēģi vazājas, kaut ko cīnās, radio fonā griež savus hitus, vēl kāds iedarbina urbi pāri ielai vai aiz sienas… Ideāli jau būtu uztrenēt sevi līdz kondīcijai – visapkārt kaut uragāns, bet pats vari kaut mušai aci operēt (ja nu kādam šitāds pasākums lietderīgs).

Tomēr kā jau ar daudzām lietām – uzreiz viss neizdodas, savukārt treniņi prasa laiku un pacietību. Tad nu kā parasti – nav laika trenēties, jāver ciet durvis, radio off un strādājam…

Lai feina diena 😉

labrīt…

Bez dažādiem sīkākiem pasākumiem, šodienas kontā ir 25km pa Rīgas ielām… ar velo, nevis kājām, paldies dievam 😀 priekš vienas dienas ļoti labi, manuprāt. Nākamā reize, gan diži ātrāk par nākamo svētdienu nezīmējas… bet ko darīt – ir ari citas lietas darāmas 😉

velns, biju šodien saplānojis par pulsametriem palasīties… nu ko, vēl nedaudz laika ir 🙂