hello…
Nu, protams, stereotipi ir visās malās un, domāju, katram. Tā, piemēra, man šodien ilgi iznāca neticīgi blenzt auto atpakaļskata spogulī uz Porsche. Precīzāk – uz beibi blakussēdētāja sēdeklī. Nu labi, nevajag te sadomāties nezin ko – faktiski, es blenzu nevis uz pašu beibi, bet uz avīzi viņas rokā! Teikšu kā ir – labu brīdi nespēju savienot Porsche, beibi (nebija blondīne, no offence, bet tas varbūt daļēji izskaidro avīzi) un avīzi…
bet vispār – dzīvē jau vajag vairāk jautrības, mazāk stereotipu un lietu, kuras tiem atbilst, ne? 😉
Uz 10 dienām brīvs no darbu lietām – būsim precīzāki 🙂 Citiem vārdiem, rīt vēl pa darbiem un tad atvaļinājums. Atvaļināšos pa Eiropu, Eiropas dienvidiem – sākot ar Slovēņiem, Horvātiju un Ungāriju. Galvenais, kā gudri cilvēki saka, lai laba kompānija un pareizs apģērbs 😉 Fakts gan ir tāds, ka neviena soma vēl nav sakrāmēta, iepirkumu saraksts ari vēl stāv uz galda, bet ir mierinājums Maxima veidolā, kura gan vairs nedarbojas visu diennakti, bet vismaz līdz 24:00… ari labi, ne?
Nupat ari pabeidzās foto kursi… faktiski ieguvu, ko gribēju – fundamentu tehniskajām zināšanām (kadrējums, gaismas, tehnika). Nu, nav jau tā, ka pirms tam tik spiedu pogu un neko nerubīju, taču strukturētā veidā un no profa – baigi noderīgi. Savukārt fundamentālā atziņa ir, kas jau man bija radusies attiecībā uz citām lietām – konkrēti, kino filmām – visam, ko dari, vajadzētu būt ar ‘messidžu’… nu, idejisko bāzi, spēku… lai nav tik forma bez satura, ko var ģenerēt, ja ne visi, tad katrā gadījumā – daudzi. Otra alternatīva ir, kā to dēvē – ‘man patīk fočēt’ vai ‘fočēju trubas un man pofig’. Bet vienmēr taču gribas tiekties uz augšu, vai ne? 😉
ok, pīs, eju gulēt. jāizdzer tik kakao… starp citu – dabīgs, nav no nesquick pulvera vai kā nu viņu sauc…
Nupat biju pasākumā, kur vajadzēja domāt. Tas vēl mazākais – vajadzēja domāt radoši. Un secināju, kas gan nebija pārsteigums, ka nemaz tik viegli nevedas. Ir pirmais slieksnis – slinkums. Slinkums saņemties, piespiesties un sākt kustināt neironus un sinapses, lai rastos dzirkstelītes, no kurām veidotos sakarīgi un vajadzīgie tēli. Zināmu lomu, protams, spēlē nogurums, ja šīs lietas jāizveic vakarā… bet tas jau ir tik aizbildinājums.
Tālāk ir paškritika un iniciatīva – rodas vīzija, kura tiek izvērtēta un atzīta par labu vai sliktu. Nākamais solis ir ideju deklarēt vai noklusēt. Protams, vieglāk ir sēdēt un klusēt, nevis stumt savu funktieri pa priekšu… Ko tas dod – neko, jo tu sēdi, tā pati doma marinējas pa galvu, nevis tiek izteikta un atbrīvo vietu nākamajām 😉
Kas tad vēl… gribas jau saturīgu un feinu ideju. Tad varbūt ir jāveras zem vairoga, kurš saucas – Übung macht Meister – ja ko vēlies sasniegt, davai, praktizē!! Tas vienlīdz attiecas uz velobraukšanu, spāņu valodu, salsu, fotogrāfēšanu vai bloga rakstīšanu. Nu kaut kā tā…
Vēl viena šodienas atziņa – kakao, uzvārīts no nepasterizēta ne-tetrapakas piena, garšo daudz feināk un ‘pilnāk’, nekā tetrapakas 2% piena kakao 😉
Dēvē vēl dažādos vārdos. Ja pavisam latviski – bilžu filma. It kā nekas nenormāli oriģināls, taču patīk. Apakšā daži piemēri, kuriem uzdūros un gribējās padalīties 😉
Eclectic 3.0: The Roads Less Traveled from Ross Ching on Vimeo.