Laika gaitā viedokļi mainās. Saule riņķo ap zemi vai zeme – ap sauli… Kad reizē ar Kolumba atgriešanos Vecajā pasaulē parādījās tabaka, kāds spāņu ārsts Nikolas Monardes 1751.gadā pat uzskribelēja grāmatu, norādot, ka ar tabakas palīdzību iespējams likvidēt veselas 36 kaites… Domāju, citu piemēru ari netrūkst. Tāda pati situācija ir ar skūšanos – pirms vai pēc. Pirms vai pēc brokastīm, jo visbiežāk šī operācija tiekot izveikta no rīta nevis vakarā. Vismaz tā uzrāda dažas internetā atrodamās aptaujas 🙂 

Šajā jautājumā šķēpi varbūt gluži lauzti nav, taču rekomendācijas ir mainīgas. Gadus 8-10 atpakaļ salasījos kādā literatūras avotā, ka skūties ieteicams PĒC brokastīm. Asinis, redz, vairāk saplūstot uz kuņģi, lai tiktu galā ar visu, kas tajā sagrūsts brokastu laikā, tādejādi atstājot citām ķermeņa daļām, ieskaitot seju, mazāku asiņu daudzumu. Tas savukārt samazina risku traumēt ādu, kā ari – ja tas tomēr izdodas, tad asiņošana ir mazāka un ātrāk norimst. Izklausās pietiekami loģiski, lai tam ari noticētu, vai ne? 😉

Savukārt nupat (var jau būt, ka sen, taču nebiju labu laiku šo jautājumu pētījis) ir ziņas, ka labāk tomēr skūties ir PIRMS brokastīm. Pēc brokastīm, izrādās, asins riņķošana pastiprinās ne tikai kuņģi, bet ari visā organismā – iemesls līdzīgs, taču niansēs atšķirīgs, attiecīgi secinājums tieši pretējs iepriekšējam – tādejādi palielinot risku sagriezties vai satraumēt ādu…

Nu tā kaut kā. Pēc pāris gadiem vai vairāk, pieļauju, būs vēl kāds cits arguments, un skūties ieteicams būs PĒC brokastīm. Intereses pēc var paeksperimentēt, lai redzētu kāds ir efekts, bet kopumā, manuprāt, jādara kā pašam ērtāk un miers. Lai jau zinātnieki un citi speciālisti plosās savā starpā. 😉