Gribi kā labāk – un bieži vien sabrauc auzās… alternatīvas? Droši vien jādara, kā tajā brīdī kārojas pašam vairāk… lai gan, ari tā varot sabraukt pa grāvjiem. Acīmredzot pareizais kārtējo reizi būs tas vidusceļš – reizēm nākas piekāpties pienākumam vai ‘pareizajiem’ soļiem, reizēm var, dažreiz, šķiet, pat – vajag, mesties kārdinājuma apskāvienos. Savukārt ar prasmi nošķirt vienu no otra raksturojas civilizācijas gudrākie īpatņi, precīzāk gan teikt – dzīvesgudrie, jo skolā samācītie fakti šite maz palīdzēs (tik daudz par teicamnieku sindromu 😀 )

Vismuļķīgāk – ka tajā konkrētajā brīdī tev šķiet – eu, šitā ir reāli pareizi un viss būs bumbās. Tomēr pēc tam ir tīīīk muļķīga sajūta, kad redzi, velns, kaut kā nav gluži kā gribējās. Un vēl tizlāk tas ir tāpēc, ka izmainīt ari vairs nekā nevar. Var jau teikt mūžu dzīvo, mūžu mācies, taču ko tad tur var iemācīties – situācijas katra no katras atšķiras, un sajūtas no ‘iekšām’ nolasīt un pareizi interpretēt – baigi nekur neiemācīsie,s – šis par to, cik atkal jākāpj uz tā paša grābekļa 😉

og, vīri un sievas, kumelīšu tēja izšņurkstināta, pamazāk jāstumjas uz gultas pusi. jumziem ari – nosapņojiet kaut ko vērtīgu, tā lai no rīta ir skaidra kāda štellīte, kura nav bijusi skaidra līdz šim ;D