Labrtīt!

Ir jau otrdiena, taču svētdien nonācu pie it kā ne-neparasta, taču sev zināmā mērā negaidīta secinājuma. Biju atgriezies no dejām, kad sapratu, ka jūtos sasodīti labi – tāda pilnīgi lidojoša sajūta, garastāvoklis uz +100 un tā tālāk.. feini, ko lai citu saka. Savukārt nedēļu pirms tam – iepriekšējā svētdienā, pirms došanās uz dejām biju uzvilcies un mani kaitināja, šķiet, pilnīgi viss – sākot ar datoru (kaut kas ķērās), mobilo (ari tas kaut ko niķojās) līdz pat trauku mazgāšanai (ari tur kaut kas nesanāca) 😀

Tā kā pēc dabas esmu nedzērājs… tfu – pozitīvs optimists, tad sāku tīt filmu atpakaļ, mēģinot saprast, kur tad tas suns šoreiz paslēpies. Faktiski, kopsavilkums nāca tīri ātri – izņemot laivu braucienu, kopš septembra sākuma (s3) tā ari nebiju darījis neko, kas līdzinātos fiziskam treniņam – tai skaitā dejas… Iepriekš diezgan cītīgi, savas divas reizes nedēļā biju vai nu uz velo vai nu skrejceliņa, caurmērā kādu stundu, tad vēl dejas, ari kādas pāris reizītes – tā ka nu, aktivitāšu netrūka…

Tā ka ņemiet vērā – fiziska slodze ārkārtīgi pozitīvi ietekmē garastāvokli, esmu pārbaudījis pats uz sava ‘kažoka’. Un ir TIK viegli iegrimt citās lietās, atrast attaisnojumus (nogurums, aizņemtība, citas darīšanas, sāpes, traumas, nupat pieēdos, slinkums, filma pa tv utt.), lai izlaistu vai nemaz nesāktu praktiskās aktivitātes 😉 Kā jau teicu – secinājums nav neparasts, taču negaidīti bija tas, cik ātri paskrējis laiks un cik ātri sajutu slodzes iztrūkumu…

p.s. labi, labi – atzīšos, nupat atnācu no baseina (izdomāju treniņu, kurā netiek noslogoti ceļgali, kas šobrīd man ir nedaudz aktuāls jautājums) 😀 😀

hm… šodien bijām 35km no Parīzes. Un tā ari aizbraucām prom… 🙂 Parīze pati par sevi ir atsevišķas izpētes vērta, turklāt vel ir jāizdomā, vai tiešām ir. Pārāk jau klišejiski – ieraudzīt Parīzi, un – … ko nu katrs tur iekāro 😉

Rīts pamodās ar mākoņu un  lietus noskaņām, kuras gan dienas gaitā pārauga ideālā atvaļinājuma klimata – plus 22 un neviena mākoņa 🙂 Tikmēr izstaigājām Šantiljī pili un dārzu. Pils kā jau pils – daudz gleznu, sienu un griestu greznojumu un visādi citādi krāmiņi, bet dārzs gan feins. Plānots un taisīts speciāli, sanācis ne-slikti – kanāli ar zivīm, uz aziātu tūristēm nikni šņācošu gulbi, lidojošām pīlēm un vienu gārni… turklāt drīkst vazāties ari pa zāli – atsvaidzinoša pārmaiņa no Rīgas dārzu un parku vadoņu noteiktās politikas 🙂

Vēl dienas mozaīkā iederas pikta (šķiet) oficiante par dzeramnaudu 2.5 eur apmērā, cēla iepeldēšana veikalā caur kasēm nevis pa ieejai paredzēto maršrutu, ceļmalas hotelis ar wifi un glāzēm no restorāna – viss bez maksas, atšķirībā no Amjēnas, par kārtu lepnāka hoteļa un daža laba Latvijas iestādījuma 😉

Laabrīt…:)

šodiena (nu jau gan – vakardiena) pagāja rīta miglā… no rīta bija reāla dūmaka un ar tīri dzestrs, taču savā ziņā kaut kāds skaistums un pat spēks ir šādā lietu izkārtojumā, jo migla piedod tādu kā citu realitāti un papildus dimensijas gan krāsām, gan formām, īpaši jau katedrālēm, kuru šeit tiešām netrūkst – katra pilsētā ir vismaz pāris, turklāt ļoti daudz ir gotisko. Uz tām vien var stāvēt un blenzt, jo ir tik pilns ar detaļām un niansēm, ka skaties un skaties, aizvien atrodot jaunas lietas 🙂

Otra lieta kurasāni no vietējās ‘bulanžērijas’ (maizes veikaliņš – viegli atcerēties – ‘bulkas’ un’ bulanžērija’ 🙂 ) Ieprovējām gan, kad vairs nebija silti, un attiecīgi tapa ari kritizēti no lietpratēju (pabijuši jau Francijā agrāk) puses, taču tāpat feins pasākums… ja tiešām labi izcepti, tad var saprast, kāpēc tos brokastīs var ēst katru dienu 🙂

Savukārt viesnīcas.. nja. Ir septembris, tūrisma sezonas it kā beigas, turklāt ieplānojuši bijām ne tos lielākos miestus, bet še Tev – lielākā daļa ir pilni līdz malām. Šur tur piedāvā uz nākamo dienu, bet ko tas daudz palīdz, ja gulēt gribas jau šodien 😀 No šī mācījāmies ātri – jau šovakar rezervētas rītdienas naktsmītnes 😉

Pāris vizuālie piedzīvojumi 🙂

hello 🙂

Pirmā diena jau beigusies, ja godīgi.. vismaz ārā ir tumšs un viesnīcas gulta jau gandrīz kā aicina 🙂

Interesanti piedzīvojumi gadījās jau uzreiz pēc nolaišanās, bet par visu pēc kārtas 😉 No Rīgas, protams, Ryanairs izdomāja kavēties, tāpēc ari galā ieradāmies vēlāk. Tas gan īpaši nesatrauca – nekādas steigas un nokavējamu darīšanu nebija, tikai tik cik auto pierezervēts.

Savukārt ar auto rezervāciju bija interesanti – izrādās, jaunieši vēlas kredītkartē iebukot ne tikai paredzēto nomas maksu, bet ari nelielu drošības depozītiņu, faktiski vēl vienas nomas maksas apmērā. Tas kartes limitam izrādījās nesagremojams šoks, citiem vārdiem – pirms šitādām izdarībām, ir ļoti vērts pārliecināties par katra konkrētā plastmasas vienas transakcijas un dienas limitu, kā ari apsvērt, vai nevajag to palielināt 😉 Taču mūsdienu laikmetā viss ir atrisināms – zvans draugam (banķierītim – kuram, tiešām lielais paldies!!) un atslēgas rokā 😉

Tālākā dienas daļa nedaudz vienmuļa – kādi 250 km ar auto pa Beļģijas un Pikardijas ceļiem, kurus pārtraucām uz brīdi mazā miestiņā vietējā restorānā. Notvērām saimnieku īsi pirms ieplānotas dezertēšanas pirms vakara tusa (vismaz tur tā, šķiet, ir normāla prakse – atveras pusdienas laikā, tad nedaudz piever, un atkal vaļā vakarā… tā teikt – sava bodīte, pats sev saimnieks 😉 ) Nu ja –  pēc īsas apspriedes ar saimnieku, no virtuves izpeld chef un piedāvā mums bifšteku ar frī un salātiem (saruna, starp citu, norit franciski ar pāris iestarpinājutiem angļu vārdiem…). Baigi zolīdi – frī gan pilnīgi parasti, bifšteks gandrīz izcepts un nedaudz cīpslains (garšas ziņā gan jāatzīst – bija tiešām labs), bet vēders pēc 7 stundu pauzes ņem pretī visu ar lielāko prieku 😀

Turklāt fonā šitada baznīca (turklāt tas šķībums ir oriģināls, nevis man šķībā roka fotogrāfējot :D) Un pēc tam pa ceļam šitāda saule…

[velns.. bildes šitas pieslēgums laikam nespēj sagremot, sorry – nāksies pievienot citreiz 🙂 ]

Pēdējais un interesantākais piedzīvojums bija viesnīcā. Mūsu nolūkotā vieta izrādās pilna – še tev, septembra beigas un vēl pirmdienas vakars, bet ko padarīt. Tomēr vīrs izrādās ļoti feins – ātri vien apzvana pāris vietas (viena no kurām – surprise, surprise – ari izrādās pilna) un atrod mums naktsmājas. Viesnīca gan nav TIK feina kā nolūkotā, bet kāda starpība – izgulēties man svešās vietās netraucē nekas, tā ka viss lieliski! Turklāt viesnīca – kā noprotat – ir pat internets 😉

Vēl kāda piezīme – ja braucat paši kaut kur ar auto, dikten labs palīgs ir tomtoms, pat ja ar ne-pēdējā-svaiguma kartēm. Pa šoseju vēl tā, bet pa pilsētām bumbulēt uz dullo vai pēc kartes ir diezgan nejēdzīgi…

og. tas īsumā viss… vēl viens ekselis (darbs tomēr velkas līdz, kā tāda žurkas aste) un tad jau zem segas 😉

Labs rīts vai nupat jau bonjour…

Ir veiksmīgi izdevies sakārtot darba štellītes* tā, ka varu uz nedēļu dezertēt no aktīvo cīņu lauka un pāriet tādā kā off-modē – tas nu tā žargonā izsakoties. Citiem vārdiem – atvaļinājums uz nedēļu, kura tiks pavadīta Normandijas apkaimē. Un nedaudz Beļģijā.

Franču valodas pamatus esmu zaurējis jau kopš Jāņiem, jo ir pamatotas aizdomas, ka ar latviešu valodu vai english šeit nevarēs tikt cauri. Tad nu būs lieliska iespēja pārliecināties par konkrētās grāmatiņas praktisko lietderīgu – mārketinga saukļi jau, protams, vareni bija, kad iegādājos šim mērķim 🙂 Vēl gan bija feins materiāls audio formātā, taču – tam pielietojums gatavošanās perioda beigu posmā neatradās, kaut kā nevarēju salikt laikus, lai ik dienu kādu stundiņu varētu paklausīties… Nu nekas. Nav jau pēdējā reize uz Franciju, vai ne 😉

Labi, jaunieši, jāņem čumpadāns un jāstutējas uz gaisa kuģu ostas pusi…

* – ar nosacījumu, ka pa reizei epastiem pieslēdzos un tā… turklāt pirmais e-pasts jau ir vakar ieskrējis, kuru vajadzēs apstrādāt.. bet tā ir iekārtots – kau ko saņemot, kaut kas jādod 😉

Labrīt 🙂

Nupat pēc ilgāka pārtraukuma iegriezos Rimi. Sen nebiju bijis, tāpēc nedaudz ar izbrīnītu aci vēros uz lietām… Piemēram, uzdūros Kāruma sieriņu multipakai 🙂 reāli laba lieta, iekšā 11 gab, maksā 99 santīmi, it kā būtu jābūt izdevīgi. Tomēr blakus stāv Kārums parastais par 13 santīmiem gabalā… attiecīgi – multipaka ir par kādi 70 santīmi kilogramā dārgāka :)) (nu labi, protams, ka tas akcijas dēļ, bet vienalga jautri 🙂 )

Līdzīgi jautrs novērojums uzradās pie tomātiem – vismaz agrāk Rimi ļoooti reti varēja atrast 1.šķiras tomātus, bet šodien – še tev, stāv kā brieži, turklāt – Mārupes. Tuvumā gan lietas TIK feinas neizskatās – ļoti daudz mīkstu tomātu un viens pat reāli bojāts. Tāču priekš manis atradās ari daži pietiekami feini eksemplāri… jautrība turpinājās, kad pagriezos, skatos ir ari otrās šķiras tomāti, turklāt cena identiska – 85 santīmi par kg… nu ko, lēmums pareizais 😀

nu ko, lai jums feins vakars… ņemšu, ka.. velns… ja atgriežas no veikala ar saldētām lietām maisiņā, nevajag īpaši vilkt garumā iepirkumu pārkrāmēšanu ledusskapī 😀

bet nu labi – tagad gan ķeršos ka pie kefīra ar smilšuērkšķu piedevu 😉

Šodien ienācās viens dikti feins gabaliņš – bērniem piedāvā otru konču, ja pacietīsies pusstundu. Tad nu tāāādas emocijas redzamas! 😀 Īstenībā jau tas pats attiecas ari uz katru no mums – bieži vien ir dažādi kārdinājumi uz – tūlīt un nedaudz/vēlāk, bet vairāk… turklāt ikdienā jau nav nemaz tik viegli, nav neviena, kurš pasaka – vēlāk būs konkrēti tas un tas, viss jāsadomā un jāsaprot pašam 😀

Oh, The Temptation from Steve V on Vimeo.

Ja nopietnāk, tad jau 60-os gados sākti pētījumi, kuros secināts, ka bērni, kas nespēj paciesties līdzīgās situācijās, biežāk nespēj sevi kontrolēt stresa situācijas, biežāk tiek novērotas koncentrēšanās problēmas un tādā garā… zem šī linka var palasīties vairākas lietas – līdz pat Bušam un viņa karam pret terorismu 🙂

ienācās sūdzības vai, drīzāk, ierosinājumi, ka derētu tehniski uzlabot bilžu atspoguļojumu vienā rakstā, tas nu ari padarīts – šeit! Enjoy the day, tā teikt 😉

Labrīt!

Lielai daļai latviešu patīk iesmīkņāt par brāļiem igauņiem, pat neskatoties uz to, ka viņi tikuši tālāk gandrīz visās dzīves jomās. Bet varbūt – tieši tāpēc… 🙂

Tomēr viena lieta ir ļoti feina un jautrus brīžus raisoša – igauņu izpildīšanās, tiklīdz lieta nonāk līdz krievu valodai. Ļoti tradicionāla ir kokainā krievu valodas izruna, bet ka tas ieviešas ari rakstībā – īsti nebiju sagaidījis 😀 tad nu skatiet paraudziņu 😉

Šodiena nebija no veiglajām, vismaz tā likās no rīta… taču dienas beigās sajūta nav slikta, ir šis tas padarīs, lai gan vēl šis tas plānojas tapt padarīts vēl šodien… darbaholiķis gluži nebūtu īstais apzīmējums (vismaz manuprāt un vismaz pašlaik), vienkārši gribas šo to sakārtot, kā ari gribas nākamo nedēļu izkārtot brīvu 😀

Labi, redzēsim kas un kā. Ko rītdiena un vēl dažas nākamās dienas atnesīs. Rīt apmeklēšu vienu no Latvijas vadošajiem, ja ne pašu-pašu, ceļu (nejaukt kājas locītavas ar šosejām) ārstu – jāsaprot ir, kas s3 mežu forsēšanas laikā ir noticis 🙂 Ja kas un kādam aktuāli – varu padalīties ar šī meistara koordinātēm, jo, izrādās, viņu sastapt var visur kur, bet nemaz tik viegli nav, jo pieņemšanas laiki, protams, ir limitēti 😉

labi, pietiks šodien 😉