hm… šodien bijām 35km no Parīzes. Un tā ari aizbraucām prom… 🙂 Parīze pati par sevi ir atsevišķas izpētes vērta, turklāt vel ir jāizdomā, vai tiešām ir. Pārāk jau klišejiski – ieraudzīt Parīzi, un – … ko nu katrs tur iekāro 😉
Rīts pamodās ar mākoņu un lietus noskaņām, kuras gan dienas gaitā pārauga ideālā atvaļinājuma klimata – plus 22 un neviena mākoņa 🙂 Tikmēr izstaigājām Šantiljī pili un dārzu. Pils kā jau pils – daudz gleznu, sienu un griestu greznojumu un visādi citādi krāmiņi, bet dārzs gan feins. Plānots un taisīts speciāli, sanācis ne-slikti – kanāli ar zivīm, uz aziātu tūristēm nikni šņācošu gulbi, lidojošām pīlēm un vienu gārni… turklāt drīkst vazāties ari pa zāli – atsvaidzinoša pārmaiņa no Rīgas dārzu un parku vadoņu noteiktās politikas 🙂
Vēl dienas mozaīkā iederas pikta (šķiet) oficiante par dzeramnaudu 2.5 eur apmērā, cēla iepeldēšana veikalā caur kasēm nevis pa ieejai paredzēto maršrutu, ceļmalas hotelis ar wifi un glāzēm no restorāna – viss bez maksas, atšķirībā no Amjēnas, par kārtu lepnāka hoteļa un daža laba Latvijas iestādījuma 😉
Ir, ir tā Parīze - atsevišķas izpētes vērta :))