labrīt!

ir jau klāt vakars, bet tas, šķiet, nav nekas īpašs – tā gadās ik pa katrām 24 stundām, cik nu ir novērots… 😀 atkal apmeklēju bazeinu, bet tas nu tā, būtiskāk, ka nākamnedēļ šiem kaut kāds remonts, tāpēc vienu apmaklējumu nāksies izlaist 🙁 vai izdosies ko interesantu izdomāt tā (baseina) vietā – pagaidām nezinu…

otra lieta – nupat pieēdos. tai skaitā skābētus kāpostus – veselu burciņu izšņirkāju. Un tagad ar interesi gaidu vai būs kāda īpaša reakcija jebšu ne… fonā skan 20th Century lulabies, šņāc čaiņiks un… mja, cepumi gan beigušies – man bija tādi feini, auzu pārslu ar rozīnēm… hm… nu labi, pietiks par gastronomiju.

Kādu labu laiciņu nav nekas jauns pateikts par dienas priekiem. Tas gan nenozīmē, ka tie būtu beigušies jebšu palaisti garām, atzīšos – esmu nedaudz paslinkojis, nedaudz iekrāmējies darbos, un tad prieku pierakstīšana kaut kā piemirstas… (starp citu – nupat vienā atvilknē atradu šokolādes krēmu vai kā nu to sauc… tipa, nutella… maize gan ari beigusies, bet var jau tāpat kādu karotīti pagaršot, ne? 🙂 man gan saldumi parasti ne pārāk, bet ir ari neparastas dienas :D) nu ja… pie šodienas priekiem gribētu pieskaitīt to feino sajūtu, kad izdevās ar pirmo piegājienu izmontēt auto izdegušo spuldzīti – it kā štrunts, bet citās reizes ir tā, ka jāķimerējas uz vella paraušanu un jāatskrūvē vai pus auto vaļā (tā, piemēram, bija ar iepriekšējo auto – lai nomainītu gabarīta lampiņu, bija jāsagriež stūŗe un tad jāskrūvē no riteņa arkas apakšas vaļā vāciņš…) nu redz, tagad tik rīt jādabon jauna, ko ieskrūvēt – reizēm tas pat ir sarežģītāk, tā teikt – izārdīt jau visi gudri :))

tā lūk. nu ko rīt atkal jauna diena, turklāt piektdiena, gan jau atkal kaut kas feins gadīsies 😉