Nupat apciemoju Viļņu. Nekas traks, ja neskaita 4 stundu ceļojumu, rēķinot no Rīgas. Un nejēdzīgo vēju, kas tur valdošos -12 grādus vērta par vismaz kādiem -20 vai pat -25… Pagājušajā reizē tur biju, šķiet, tālajā 2005.gadā. Kopš tā laika ir ļoti daudz kas mainījies – vismaz subjektīvi skatoties. Pirmām kārtām ēkas – nejēgā daudz sabūvētas. Bet tāds iespaids jau bija toreiz – 2005.gadā – ja domājām, ka Latvijā, īpaši Rīgā, risinās būvniecības bums, tad Viļņā bija vienkārši ceļamkrāns viens pie otra. Ēkas dažādas – gan maximas, gan ‘daudzstāvenes’, gan dažādi saloni, gan visādi citi objekti. Pāris viesnīcām nomainījušies nosaukumi, taču ielas un tilti gan palikši tie paši. (ja mēs to miljardu saliktu citos objektos, mozh ari tik pat varētu sabūvēt…;) )

Nākamais – cilvēki. Neko īpaši daudz gan nepagrozījos un neparunājos, taču pāris senāka gadagājuma ‘modeļi’ samērā filosofiski noraudzījās uz notikumiem. Sak, pārdzīvojām karu, pārdzīvojām okupācīju, pārdzīvosim ari brīvību 🙂 uz nedaudz provokatīvu jautājumu, vai tagad aplis sāksies no jauna, tikai nosmēja. Ja godīgi – šķiet, īsti neuztvēra domu.. bet pēc būtības jautājums labs, vai ne 😉

Pēdējais novērojums – ēstuves. Izdevās ietusēt veselās divās. Reval restorānā un parastā pilsētas krodziņā Totoriu gatvē (starp Odminiu un Liejyklos)… pirmajā līdzbraucēja pasūtīto liellopa ēdienu džeki sataisīja ne gluži pēc pasūtījuma (var jau teikt, ka šiem nepaveicās – šamējais ir diezgan liels eksperts gaļas ēdienos), tad nu revals atpirkās ar 10% diskauntu, tikmēr otrajā ēstuvē paēdām, protams, vienkāršāk, bet tajā pašā laikā tiešām garšīgi. Apkalpošana feina. Un 3x lētāk ;D

Kopumā palika iespaids, ka Viļņa ir daudz dinamiskāka, zināmā mērā koncentrētāka, jaudīgāka un pat kaut kā lielāka kā Rīga. Wikipedia gan liecina pretējo – Rīgā uz 2008.gadu skaitās ~700 tūkstoši ļautiņu, kamēr Viļņā ~ ap 550 tūkstošiem. Turklāt platība Viļņai uzrādīta ap 400, kamēr Rīgai – 300 kv.km, attiecīgi tautas blīvums tieši pretēji. Piekrītu, ka visi mani iespaidi varbūt mainītos un būtu citādi, ja uzturētos Viļņā ilgāk un apgrozītos ari citos pilsētas reģionos. Taču par cilvēkiem mēs bieži vien mīlam spriest no pirmā iespaida, vai ne?