..kopš ceru sagaidīt atgriežamies sarmu uz koku zariem… Bija kāds dikti feins periods, kura laikā turklāt iznāca pastiprināti staigāt kājām, kad bija ārkārtīgi glīti un interesanti sarmas efekti kokos. Īpaši dienas tumšajā laikā, kad baltie koku zaru pirkstgali taustījās pa tumši zilo debesu jumu, vēja ritmā jaucot un atkal sakārtojot zvaigznājus.

Soļojot un paralēli tverot šos krāšņumus, kaut kur prāta dzīlēs rosījās doma, ka vajag šito visu kā nebūt iemūžināt pikseļu formātā – safotogrāfēt. Kamēr riktējos uz fočēšanu – jaunā gada svinībās kaut kur aizgāja mans foto statīvs, nācās pagādāt jaunu – klimats ir sagriezies, un sarma no kokiem nozudusi. Tā lūk…

Nu ko. Neko, es zinu – sarma drīz būs atpakaļ 😉