Pāris nedēļas atpakaļ biju iegadījies Body shop veikalā. Cik piņķerīgi notika iepirkšanās ir cits stāsts, bet zināmu neizpratni izraisīja akcija, kas bija veidota kopā ar McDonalds. Pat neatceros precīzi kas un kā, bet man īsti nelikās loģisks savienojums. It kā Bodyshops pretendē uz kaut ko veselīgu un dabīgu, kamēr McDonalds is fast-food ikona, lai neteiktu vairāk.
Bet cilvēka daba nereti ir neizprotama.. dažreiz nostrādā pat visdīvainākie savienojumi 😉
Labrīt!
Es jau zināju, ka no rīta NAV ko celties un doties skriet! To gan es izštukoju vēl gultā, skatoties, cik rāda pulkstenis 😀 Bet izrādās taisnība, lai ari mīnusos nav, tomēr šobrīd aiz loga birdinās – gan ātrai nāvei nolemtas, bet tomēr – sniegpārslas…
Bet skriešana nekur nepaliks – savus 7km šodien plānoju noskriet, tā ka kreņķa nekāda nav 😉
Labrīt!
Cilvēkiem reizēm ir raksturīgi kādas lietas pārspīlēt. Man, piemēram, pa reizei izdodas pārspīlēt savu varēšanu attiecībā uz kādām lietām vai pasākumiem. Tai skaitā fizisko varēšanu, piemēram, noskriet 10km. Biju iecerējis pirmdienas vakarā treniņa nolūkā (grasos Nordea maratonā pieveikt pusmaratonu) norikšot 10km. Atradu feinu stadionu – mīkstāks segums kā asfalts, apļi standarta, tā ka viegli saprast cik vēl tālu līdz laimīgajām beigām – un sāku skriet.
Prāta, lai neuzņemtu baigo tempu, pietika. Tā kā biju nobruņojies ar pulsometru, tas nebija īpaši grūti. Tomēr, kā nācās secināt, baigo tempu nemaz ari nebūtu varējis ilgi izvilkt. Lai ari biju šad tad ar velo pabraukājies un baseinā plunčājies, tomēr skriešanas muskuļi strādā citādāk un slodzes sadalījums ir pavisam atšķirīgs (tas gan nebija man nekāds jaunums). Viss būtu feini, taču pie pašām 5km beigām sāku just pazīstamas sajūtas ‘kvadricepsos’ (ellē ratā, nezinu kā to latviski sauc…), un pilnīgi biju sajūsma par savu saprātīgumu strauji samazināt distanci no 10km uz 5km un treniņu beigt 🙂
Tomēr galvenā lieta, par ko priecājos, – biju atkal skriet vakar (trešdien), nolēmu neforsēt un noskriet tos pašus 5km, ja būs draņķīga pašsajūta, tad – 3km. Rezultātā noskrēju 6km… Sajūtas feinas, pulss atbilstošs, temps tāds, lai varētu, nedaudz iespringstot, mēģināt 20km norikšot ~2h robežās. Nav jau nekas izcils, teiksiet, normāli veči bliež maratonu 2 stundās – taisnība jau ir, bet kā jau teicu – nevajag pārsteigties 😉
p.s. ak jā, šorīt pašsajūta ir labāka kā otrdienas rītā. Tas nozīmē, ka 5dien skriešu atkal. Jāmēģina 7.. 😉
Labrīt šovakar!
Pāris dienas jau priecājos par interesantu – man interesantu 😉 – mūzikas kanālu. Saucas Nat Geo Music, kā daži attapīgākie no virsraksta būs nopratuši. Mūzika tāda feina un lustīga, mazāk redzēta/dzirdēta globālajās rotācijās, tai skaitā no dažādiem reģioniem. Savukārt pa vidam iepinas dažādi sižetiņi Nat Geo stilā.
Interesanti, tas viņu mārketinga projekts auditorijas paplašināšanai, tā teikt ar interesanto par noderīgo (attiecībā uz mūzikas mīļotājiem), jebšu [(atcerējos par vārda jebšu lietošanu 😉] vai kā citādi…
Šodien slinkums gari rakstīt, tāpēc pastāstīšu maza brainstorma rezultātu – kad jau parādās ‘lielķibele’, tad tikpat labi varam lietot ari terminu ‘lielķeza’…
Lai gan liela taisnība, manuprāt, slēpjas kāda dižgara izteiktajā – viss ir galvās. Ari pret lielķezu un šābrīža ārējiem (ari iekšējiem) apstākļiem var attiekties pilnīgi dažādi. Man vismaz tā šķiet.
