Labrīt!

Kādu rītu, precīzāk, pirmdien, vizinoties auto, apspriedos pats ar sevi par datuma nozīmību. Kā nekā, pirmdien bija atkal viens no ‘maģiskajiem’ datumiem – 01.11.10, ja gadu raksta diviem cipariem.

Cilvēki, īpaši numeroloģijas fani, piešķir ārkārtīgu nozīmi skaitļiem un cipariem, tai skaitā datumiem. Tajā pašā laikā datums, cik novērots, ir cilvēka noteikta dienu numerācija, lai nesajuktu visi lidmašīnu grafiki, atvaļinājumu plānošana, neaizmirstos draudzenes dzimšanas diena vai, galu galā, varētu pateikt, cik ilgi var piena paku ledusskapī uzglabāt… Protams, tas tā – ironizējot. Taču doma nemainās – cilvēks pēc sava prāta izlēmis, ka tagad sāksim datumu skaitīt no šodienas un viss. Tas liek aizdomāties, varēja taču kalendāra pirmo dienu noteikt vienu dienu uz priekšu vai atpakaļ. Un tad ari visi dzimšanas datumu cipari būtu citādi…

Nākamā doma – mēs, Rietumu civilizācijā, dzīvojam saskaņā ar Gregora kalendāru. Kas būtu, ja dzīvotu vēl aizvien pēc Jūlija kalendāra? Tālāk, izrādās pastāv vēl Armēņu kalendārs, nākamie ir vīriņi (ari sieviņas, protams), kas tic, ka šobrīd ir 1431. gads. Un viņi nebūt nav aizkavējušies pagātnē vai kā citādi viduslaikus pārstāvoši, vienkārši viņiem pie sienas ir Hidžrī jeb Islāma kalendārs… Kur nu vēl Etiopiešu kalendārs un visi pārējie.

Tajā pašā laikā ir, protams, nozīme ikdienai – es, piemēram, sliecos piekrist uzskatam, ka zemapziņa uztver un uzkrāj vibrācijas, kas ir visapkārt, tai skaitā vārda vibrāciju, kurā visi Tev sauc… Pieļauju, ka līdzīgs efekts varētu būt ari kalendāram –  datums tomēr tiek piesaukts nepārtraukti, un varbūt tiešām atstāj kādu ietekmi, mums pat īpaši nemanot. Tomēr tādā gadījumā, pirms klasificēt cilvēku kā ‘astoņnieku’, ‘trijnieku’ vai kā nu citādi, jāpaokšķerē – kādā režīmā viņam kalendārs ieregulēts 😉