Labrīt…

nupat kādu stundu nočikājos bakstot vadus mašīnas rādžiņam… bet nu par visu pēc kārtas 🙂

gadījās tā, ka nācās noņemt vienu audio ierīci (bija jāatdod) un vajadzēja sameklēt citu, ko uzlikt vietā. Turklāt bija paredzēts, ka jauno aparātu iestellēs kāds pieredzējis meistars.

Pirmā plāna sadaļa tika izpildīta visai raiti, jo pieredzes ar šādiem aparātiem un procedūrām sevišķi nebija, līdz ar to īpaša saspringuma arī nebija – vadiņi tika atvienoti diezgan raiti un sekmīgi (kā tobrīd šķita:)) Piebilde: iepriekšējais auto braucējs, savu maģīti līdzi ņemot, bija vadus atgriezis nost, līdz ar to pagaidu skaneklis bija pievienots ‘pa tiešo’ – vadi satīti ar vadiem, turklāt blakus ‘mētājās’ vairāki vadi ar norautiem galiem, kuri nebija izmantoti vispār.

Otrā plāna daļa – sagādāt jauno aparātu – noritēja gandrīz vēl raitāk. Latgalītes apmeklējums 5 minūšu laikā vainagojās ar piemērotu aparātu padusē.

Tad, kā vienmēr, sākās šaize – izrādās jaunais aparāts laikam būs jāstellē pašam… Nu i vot… Pēc neliela sanīkuma brīža, tika atvērta vecā draudzene gūgle, daži zvani draugam, vēl viens latgalītes apmeklējums – un starts pie auto ar visu nepieciešamo padusē…

Tur sākās otra šaize – bija neatrodams elektrības vads… Kādu stundu jakarējoties turp un apkārt un pēc vēl viena zvana pirmās plāna daļas realizācijā iesaistītam kolēģim elektrības vads atradās gan (protams – sarkanā krāsā, bet ar norautu galu, līdz ar to sākotnēji tas tika klasificēts kā neizmantojams :))

tad nu galu beigās – aparāts skan, tik, tumsai uznākot, nepaspēju pievienot ‘permanent’ vadu pie elektrības – tagad rādžiņš katru reizi jāuztjūnē ar roku… bet to sastellēsim nākamnedēļ – kā saka, rīga arī nekad nav pabeigta 😀