labrīt!

rīts gan jau ir kādu laiciņu kā gabalā, taču labs iesākums ir puse uzvaras, tā teikt.

Citiem vārdiem sakot, gribēju nedaudz publiskot savu šīsdienas nemiera skabardziņu… Tātad – biju paēst vienā iestādījumā, Siguldā. Viss jau feini līdz maksāšanas brīdim. Nu, nebija jau tik traki, ka pietrūkst līdz rēķina summai, un jāatstāj kāda kurpe, krekls vai cits aksesuārs, jo maksāju ar karti. Bet tur ari ‘pierakta’ šīsdienas skabarga – priekš dzeramnaudas tik cik dzeltenie un melnie grabulīši, ko pie 17LVL rēķina klāti likt bija nedaudz bailīgi – ka neuztver kā ņirgāšanos un nemet ar kādu ēdienkarti (tās šamējiem tīri pasmagas) vai kādu citu auksto ieroci. Tad nu, vot, smagu dvēseli dezertēju un pa ceļam pārdomāju šo lietu…

Lai noslēgtu šīs rindas mažorīgākā toņkārtā, rezumējums – kādu latiņu vienmēr ir vērts pietaupīt nebaltai dzeramnaudai ;D