vakar aizmirsu par baseinu… un tas vairs nav feini. pat nezinu kā tas man izdevās, bet pavisam baseins izkrita no prāta. Protams, nedaudz pie vainas darbi, jo pakrāmējos ar pāris ekseļiem, bet tomēr vajadzēja atcerēties un apmeklēt. Nu tagad gaidīsim rītdienu.

Par baseiniem runājot, izgājušā reizē uzplijās viens pļāpīgs igaunis, pats gāja kā raķete, tad nu ņēmās dalīties ar mani pieredzē, jo es nemaz tik raķetīgi nepeldu. Vispār interesanti, nebūtu iedomājies, ka ir pilns internets, tai skaitā youtube, kur ir dažādi peldēšanas knifi un tehnikas apskatītas, izķidātas. Tas ir kā atbilde uz domām, par to kā un kur uzlabot peldēšanas tehniku – nokrīt no gaisa tev baseinā igaunis un izstāsta, kur meklēt 🙂 Starp citu ir saitīte – swim.ee, no turienes šamējais smeļoties iedvesmu. Turklāt varot visu ko interesantu atrast, meklējot par visādiem torpiem un felpsiem.. nu ko – internets ir liela bedre, kur atrast var visu ko 😉

Nu ko, šis ir pārak unikāls, lai to nepadalītu tālāk!!!

labrīt!

ir jau klāt vakars, bet tas, šķiet, nav nekas īpašs – tā gadās ik pa katrām 24 stundām, cik nu ir novērots… 😀 atkal apmeklēju bazeinu, bet tas nu tā, būtiskāk, ka nākamnedēļ šiem kaut kāds remonts, tāpēc vienu apmaklējumu nāksies izlaist 🙁 vai izdosies ko interesantu izdomāt tā (baseina) vietā – pagaidām nezinu…

otra lieta – nupat pieēdos. tai skaitā skābētus kāpostus – veselu burciņu izšņirkāju. Un tagad ar interesi gaidu vai būs kāda īpaša reakcija jebšu ne… fonā skan 20th Century lulabies, šņāc čaiņiks un… mja, cepumi gan beigušies – man bija tādi feini, auzu pārslu ar rozīnēm… hm… nu labi, pietiks par gastronomiju.

Kādu labu laiciņu nav nekas jauns pateikts par dienas priekiem. Tas gan nenozīmē, ka tie būtu beigušies jebšu palaisti garām, atzīšos – esmu nedaudz paslinkojis, nedaudz iekrāmējies darbos, un tad prieku pierakstīšana kaut kā piemirstas… (starp citu – nupat vienā atvilknē atradu šokolādes krēmu vai kā nu to sauc… tipa, nutella… maize gan ari beigusies, bet var jau tāpat kādu karotīti pagaršot, ne? 🙂 man gan saldumi parasti ne pārāk, bet ir ari neparastas dienas :D) nu ja… pie šodienas priekiem gribētu pieskaitīt to feino sajūtu, kad izdevās ar pirmo piegājienu izmontēt auto izdegušo spuldzīti – it kā štrunts, bet citās reizes ir tā, ka jāķimerējas uz vella paraušanu un jāatskrūvē vai pus auto vaļā (tā, piemēram, bija ar iepriekšējo auto – lai nomainītu gabarīta lampiņu, bija jāsagriež stūŗe un tad jāskrūvē no riteņa arkas apakšas vaļā vāciņš…) nu redz, tagad tik rīt jādabon jauna, ko ieskrūvēt – reizēm tas pat ir sarežģītāk, tā teikt – izārdīt jau visi gudri :))

tā lūk. nu ko rīt atkal jauna diena, turklāt piektdiena, gan jau atkal kaut kas feins gadīsies 😉

Pulkstens pieci vakarā standarta izpratnē signalizē par darba dienas beigām, jautru došanos mājupa vai citās vakara gaitās un izklaidēs. Lai ari šodien nekur nesprukšu un būs vien jāpastrādā, sajūta tāpat ir diezgan jau ‘piektdienīga’ – tāds ka atslābums.. droši vien zināmā mērā tas saistīts ar to, ka vakar iznāca pastrādāt sirsnīgāk – līdz pus4iem no rīta, savukārt šodien ir izdarītas vairākas svarīgas lietas un atlikusi dogija aste, kurai pārkāpt..

Un rīt patiešām būs piektdiena – es jau zinu, ka točna gribu iztusēt atkal pa dejām, kaut kā prasās izkustēties un nedaudz patusēt 😉

og, jāpārkāpj tomēr tai suņa astei, lai ir miers un piektdienu var uzsākt vēl feināka noskaņojumā! 😉

Labrtīt!

Ir jau otrdiena, taču svētdien nonācu pie it kā ne-neparasta, taču sev zināmā mērā negaidīta secinājuma. Biju atgriezies no dejām, kad sapratu, ka jūtos sasodīti labi – tāda pilnīgi lidojoša sajūta, garastāvoklis uz +100 un tā tālāk.. feini, ko lai citu saka. Savukārt nedēļu pirms tam – iepriekšējā svētdienā, pirms došanās uz dejām biju uzvilcies un mani kaitināja, šķiet, pilnīgi viss – sākot ar datoru (kaut kas ķērās), mobilo (ari tas kaut ko niķojās) līdz pat trauku mazgāšanai (ari tur kaut kas nesanāca) 😀

Tā kā pēc dabas esmu nedzērājs… tfu – pozitīvs optimists, tad sāku tīt filmu atpakaļ, mēģinot saprast, kur tad tas suns šoreiz paslēpies. Faktiski, kopsavilkums nāca tīri ātri – izņemot laivu braucienu, kopš septembra sākuma (s3) tā ari nebiju darījis neko, kas līdzinātos fiziskam treniņam – tai skaitā dejas… Iepriekš diezgan cītīgi, savas divas reizes nedēļā biju vai nu uz velo vai nu skrejceliņa, caurmērā kādu stundu, tad vēl dejas, ari kādas pāris reizītes – tā ka nu, aktivitāšu netrūka…

Tā ka ņemiet vērā – fiziska slodze ārkārtīgi pozitīvi ietekmē garastāvokli, esmu pārbaudījis pats uz sava ‘kažoka’. Un ir TIK viegli iegrimt citās lietās, atrast attaisnojumus (nogurums, aizņemtība, citas darīšanas, sāpes, traumas, nupat pieēdos, slinkums, filma pa tv utt.), lai izlaistu vai nemaz nesāktu praktiskās aktivitātes 😉 Kā jau teicu – secinājums nav neparasts, taču negaidīti bija tas, cik ātri paskrējis laiks un cik ātri sajutu slodzes iztrūkumu…

p.s. labi, labi – atzīšos, nupat atnācu no baseina (izdomāju treniņu, kurā netiek noslogoti ceļgali, kas šobrīd man ir nedaudz aktuāls jautājums) 😀 😀

Labs rīts vai nupat jau bonjour…

Ir veiksmīgi izdevies sakārtot darba štellītes* tā, ka varu uz nedēļu dezertēt no aktīvo cīņu lauka un pāriet tādā kā off-modē – tas nu tā žargonā izsakoties. Citiem vārdiem – atvaļinājums uz nedēļu, kura tiks pavadīta Normandijas apkaimē. Un nedaudz Beļģijā.

Franču valodas pamatus esmu zaurējis jau kopš Jāņiem, jo ir pamatotas aizdomas, ka ar latviešu valodu vai english šeit nevarēs tikt cauri. Tad nu būs lieliska iespēja pārliecināties par konkrētās grāmatiņas praktisko lietderīgu – mārketinga saukļi jau, protams, vareni bija, kad iegādājos šim mērķim 🙂 Vēl gan bija feins materiāls audio formātā, taču – tam pielietojums gatavošanās perioda beigu posmā neatradās, kaut kā nevarēju salikt laikus, lai ik dienu kādu stundiņu varētu paklausīties… Nu nekas. Nav jau pēdējā reize uz Franciju, vai ne 😉

Labi, jaunieši, jāņem čumpadāns un jāstutējas uz gaisa kuģu ostas pusi…

* – ar nosacījumu, ka pa reizei epastiem pieslēdzos un tā… turklāt pirmais e-pasts jau ir vakar ieskrējis, kuru vajadzēs apstrādāt.. bet tā ir iekārtots – kau ko saņemot, kaut kas jādod 😉

Labrīt 🙂

Nupat pēc ilgāka pārtraukuma iegriezos Rimi. Sen nebiju bijis, tāpēc nedaudz ar izbrīnītu aci vēros uz lietām… Piemēram, uzdūros Kāruma sieriņu multipakai 🙂 reāli laba lieta, iekšā 11 gab, maksā 99 santīmi, it kā būtu jābūt izdevīgi. Tomēr blakus stāv Kārums parastais par 13 santīmiem gabalā… attiecīgi – multipaka ir par kādi 70 santīmi kilogramā dārgāka :)) (nu labi, protams, ka tas akcijas dēļ, bet vienalga jautri 🙂 )

Līdzīgi jautrs novērojums uzradās pie tomātiem – vismaz agrāk Rimi ļoooti reti varēja atrast 1.šķiras tomātus, bet šodien – še tev, stāv kā brieži, turklāt – Mārupes. Tuvumā gan lietas TIK feinas neizskatās – ļoti daudz mīkstu tomātu un viens pat reāli bojāts. Tāču priekš manis atradās ari daži pietiekami feini eksemplāri… jautrība turpinājās, kad pagriezos, skatos ir ari otrās šķiras tomāti, turklāt cena identiska – 85 santīmi par kg… nu ko, lēmums pareizais 😀

nu ko, lai jums feins vakars… ņemšu, ka.. velns… ja atgriežas no veikala ar saldētām lietām maisiņā, nevajag īpaši vilkt garumā iepirkumu pārkrāmēšanu ledusskapī 😀

bet nu labi – tagad gan ķeršos ka pie kefīra ar smilšuērkšķu piedevu 😉

Labrīt!

Lielai daļai latviešu patīk iesmīkņāt par brāļiem igauņiem, pat neskatoties uz to, ka viņi tikuši tālāk gandrīz visās dzīves jomās. Bet varbūt – tieši tāpēc… 🙂

Tomēr viena lieta ir ļoti feina un jautrus brīžus raisoša – igauņu izpildīšanās, tiklīdz lieta nonāk līdz krievu valodai. Ļoti tradicionāla ir kokainā krievu valodas izruna, bet ka tas ieviešas ari rakstībā – īsti nebiju sagaidījis 😀 tad nu skatiet paraudziņu 😉

Palasot db.lv uzdūros vienam elegantam pasākumam. Īsumā – kāda privātpersona iesniegusi prokuratūrā pieprasījumu izmeklēt iepirkumu, kas veikts īsi pirms kādas valsts iestāds likvidācijas. Rezultātā iegādātie iphone pāris dienas pēc pirkuma norakstīti un atdoti Kastēnam un Asarim. Apple datori gan esot palikuši pāri, tie šamos jaunekļus nav ieinteresējuši (muļķīgi gan – man daudz labāk tos ‘mak-bukus’ būtu savākt gribējies ;))

pilns raksts db.lv: šeit

Gribi kā labāk – un bieži vien sabrauc auzās… alternatīvas? Droši vien jādara, kā tajā brīdī kārojas pašam vairāk… lai gan, ari tā varot sabraukt pa grāvjiem. Acīmredzot pareizais kārtējo reizi būs tas vidusceļš – reizēm nākas piekāpties pienākumam vai ‘pareizajiem’ soļiem, reizēm var, dažreiz, šķiet, pat – vajag, mesties kārdinājuma apskāvienos. Savukārt ar prasmi nošķirt vienu no otra raksturojas civilizācijas gudrākie īpatņi, precīzāk gan teikt – dzīvesgudrie, jo skolā samācītie fakti šite maz palīdzēs (tik daudz par teicamnieku sindromu 😀 )

Vismuļķīgāk – ka tajā konkrētajā brīdī tev šķiet – eu, šitā ir reāli pareizi un viss būs bumbās. Tomēr pēc tam ir tīīīk muļķīga sajūta, kad redzi, velns, kaut kā nav gluži kā gribējās. Un vēl tizlāk tas ir tāpēc, ka izmainīt ari vairs nekā nevar. Var jau teikt mūžu dzīvo, mūžu mācies, taču ko tad tur var iemācīties – situācijas katra no katras atšķiras, un sajūtas no ‘iekšām’ nolasīt un pareizi interpretēt – baigi nekur neiemācīsie,s – šis par to, cik atkal jākāpj uz tā paša grābekļa 😉

og, vīri un sievas, kumelīšu tēja izšņurkstināta, pamazāk jāstumjas uz gultas pusi. jumziem ari – nosapņojiet kaut ko vērtīgu, tā lai no rīta ir skaidra kāda štellīte, kura nav bijusi skaidra līdz šim ;D