Labrīt!

Šī diena atnesa man īpatnēju zinību, nosauksim to tā. Bet viss iesākās pavisam neuzkrītoši. Tā kā kāds ir izplatījis nelietīgas baumas, ka es pārzinu ekseli gaužām labi, tad nu uzpeldēja šodien viens somu kolēga, lai izpalīdzot un nedaudz ieriktējot šamo ekseļa burvestībās, tādejādi atpestījot no mokoša roku darba. Nu ko, sāku šim ari mācīt, kas ir ‘vlookup’ – elementāri, vai ne… bet te tev nu bija. Rakstām viņa atstieptajā digitālajā ierīcē (dēvētā ari par datoru, kasti, kompjūteru, portatīvo, laptopu vai vēl nez kā) formulu, bet – lika pagaidīt! – rāda tur nez kādu erroru somu mēlē.

Jaunais cilvēks jau sāka satraukāties, ka šitā fīča viņam nemaz nav instalēta, kad iedomājos notestēt, vai parastais ‘sum’ darbojas. Izrādās – ari ne… Nu, pirms formatēt cieto vai vismaz pārinstalēt ekseli, izlēmu pārbaudīt, kā pats ekselis raksta ‘sum’ (nu, ja nospiez to glīto summas podziņu, tad viņš tādu pakalpojumu izpilda, bez maksas turklāt). Izrādās pavisam elementāri – somu ekselis ‘sum’ vietā grib redzēt ‘summa’. Nu, taču loģiski, vai ne?! 😀

Nākamais solis jau bija tradicionāls – google un voila, izrādās tulkotajos ekseļos vīri un sievas nav haltūrējuši, bet ir satulkojuši ari visas formulas. Ka nav, ta nav kazai olas, tfu… piens. Lai gan olas ari viņa, kā zināms, īpaši daudz nedēj… 🙂

p.s. sīkāk var parakāties šiten: http://dolf.trieschnigg.nl/excel/excel.html

p.p.s. neesmu ne reizi darbinājis latviskoto ekseli (domāju – par laimi), nez, tur ari viss ir pārcelts latvju mēlē? ja tā, gribu izteikt līdzjūtību 🙂

Ja, ātri izlasot virsraktu, rodas jautājums – wtf?? tad varu atbildēt, šodien riktīgi izplunčājos baseinā un vakarā saēdos must leib (ir tāda melnā maize igauņiem) ar upeņu ievārījumu… pats pabrīnījos, kā jau biju paspējis aizmirst, cik labi garšo upenes. 🙂

Šodien kā tāds pēcpusdienas prieks bija tēja, kuru kādas pēdējās nedēļas esmu pasācis termosā stiept līdzi uz darbu. Grūti pat izstāstīt – kāpēc, bet kaut kāds moments tajā visā pasākumā ir baigi pozitīvs.. feina zaļā vai baltā tēja, salīdzinoši vēl karsta, sniedz pavisam citādu un daudz atsvaidzinošāku efektu, kā visādas kafijas vai tamlīdzīgi padzērieni kopā paņemti..

Kādu laiciņu, vislabākajās reklāmas nozares tradīcijās, Viva la salsa deklarē, ka tuvojas ‘The biggest project of Viva la salsa’ 🙂 Beidzot ir ari tuvāka informācija un, manuprāt, doma tiešām ir laba. Tātad – Rīgā tiek veidots Salsas klubs, bet klubs visplašākajā vārda nozīmē. Vismaz tā var noprast no pieejamās informācijas.

Tātad, tiek mērķēts uz lielām platībām (bez kolonnām pa vidu), uz lielu dažādību un elastību – telpas piemērojamas gan salsas apgūšanai un deju vakariem, gan dažādiem kustību un deju treniņiem, paredzas lielie spoguļi, pat gaisa kondicionieri, kas aktīvu kustību un liela bara apstākļos ir svarīga štellīte, ari kafejnīca, kas godīgi sakot bjia lielākais Viva la salsa 7dienas vakaru tusiņa mīnuss daudzu skatījumā… Tāpat tiek solīti daudz un dažādi pasākumi. Gan ar ieejas maksu, bet – par labām lietām nav grūti ari ko nebūt samaksāt, vai ne 😉

Kopumā sajūta ir pozitīva – grūtos laikos, vismaz pēc teorijas, pareizi ir iet uz vēl lielākām virsotnēm, nevis sačokuroties kā tādai rudens lapai un turpat ari izčākstēt, vai tāpat vien nīkuļot pa kaktiem 😉

sīkāk var sameklēt šite un šite.

Labrīt!

Surfējot pa interneta plašumiem (gan lokālas teritorijas), uzgāju šitādu materiālu. Galvenajās lomās Nuno un Vanda, dejotāji, kuri piedalījās šī gada (2009) Rīgas salsas festivālā un, es domāju – ir uz palikšanu, ciktāl tas atkarīgs no publikas pieprasījuma, jo pasniedza patiešām labi un dejo vēl labāk. Tas nu tā, ievadam, bet tālāk lai ‘runā’ paši… šitas pasākums šodien tiek izvirzīts ari dienas prieka statusā – noskatoties uzreiz kaut kāds pacēlums rodas 🙂

p.s. virsraksts, protams, vairāk gan attiecas uz salsu un citām latīņu dejām, taču, domāju, ari citu deju piekritēji novērtēs izpildījuma tehnisko, muzikālo un visas pārējās puses 😉

Brīdī, kad roka stiepjas, lai pagrieztu ūdens krānu līdz galam aukstajā virzienā, caur prātu un ķermeni jau izskrien ‘ahh… tūlīt būs!!’, un – ir ari! 🙂 bet uzreiz nāk ari apskaidrība, ka nav nemaz TIK traki un ka tās ir tikai atrunas un slinkums, kas pretojas aukstajai dušai no rīta. Vai vismaz kontrastdušai. Lai gan tā pēdējā it kā atņemot enerģiju, saskaņā ar dažām pēdējā laikā dzirdētām atziņām… 🙂

Nu jebkurā gadījumā, pēc šitādām rīta ‘izvirtībām’ pašsajūta vienmēr ir bijusi laba un svaiga, tagad tik kādu feinu zaļo tēju un rīts var sākties 😉

Šodien viens viesis no Somu zemes izteica frāzi ‘Trust is something, control is everything’ – nav nekāds nenormālais domu grauds, taču manā gadījumā, kā reiz, ļoti noderīgs. Tā pa reizei gadās, kad kāds pavisam nejaušs notikums vai garāmejot izteikts vārds norāda pareizo virzienu vai pieeju kādai problēmai, situācijai vai jautājumam. Ieslēdz īsto lampiņu, tā teikt… un dzīve atkal uzņem apgriezienus jaunā kvalitātē 😉

p.s. šodien atkal baseins. tas nozīmē, ka vakars būs pavisam feins… šķiet, ka šovakar no ledusskapja alus būs jāizmakšķerē… :))

Mēs tā kā tiekam pieskaitīti ziemeļniekiem ar visām no tā izrietošajām sekām, kā ari ar mums, latviešiem vien raksturīgām nacionālām iezīmēm:

– noslēgtāki, vairāk vērsti uz iekšu – par šo varētu liecināt princips – katram savu sētu gribas;

– drūmāki, pesimistiskāki – nu, pietiek ielūkoties ziņu portālu komentāros;

– nenovīdīgi, skaudīgi – par to liecina gan tautu pasakas, gan ari oligarhu un politiķu kašķi un spalvu plūkāšana (lielākoties, gan tikai īstermiņā svarīgās, naudas un ietekmes dēļ). Lai gan ari iedzīvotājs vulgaris īpaši nekur neatpaliek..

Taču šorīt ienāca prātā doma, kas jau ir vīdējusi kaut kur citur – kas tad ir ‘īstens latvietis’? Nekāda tīrasiņu latvieša, manuprāt, jau sen kā vairs nav – kurš var saskaitīt, cik pa šo zemi dažnedažādu tautību vazājies, sākot no karaspēkiem, beidzot ar dažādiem miermīlīgākiem iebraucējiem. Turklāt ne tikai no tuvējām zemēm – atcerēsimies kaut vai Napoleonu. Attiecīgi cik gan nav bijis grēkā kritušo un ari, protams, lielās mīlas – citiem vārdiem, domāju, ka katram no mums asinīs ir ne viena vien tautība ar viesiem no tā izrietošajiem gēniem.

Savukārt, ņēmot vērā iepriekšējo rindkopu, nevajadzētu tagad knaši meklēt sirdszāles vai aiz bēdām iet uz mežu ar pāris striķa galiem un drošībai vēl vectēva bīīsi pār plecu… svarīgi būtu atcerēties bioloģijas stundās mācīto – bieži vien dažādu šķirņu krustojumi, hibrīdi izrādās daudz spēcīgāki, ražīgāki un pārāki par it kā cēlajām tīrajām šķirnēm. Primitīvs piemērs no dzīvnieku pasaules – cik nav dzirdēts, ka visādiem aristokrātiskaijiem suņiem un kaķiem ir nepārtrauktas likstas ar veselību, kamēr prastais sētas krancis skrien apkārt ka šņirkst vien…

Piekrītu, protams, ka ari negatīvo īpašību kopums tieši tāpat var akumulēties un uzkrāties, tādejādi radot tik pat izcilus indivīdus apveltītus ar nelāgajām rakstura iezīmēm… taču tad man ienāca prātā doma, ka bērni parasti vairāk būs pozitīvajiem eksemplāriem, jo kuram/kurai gan gribas ar visādiem draņķiem ielaisties?? 😀

Tātad, domāju, ka mums pašiem vajadzēt apzināties, ka esam unikāli un nevajadzētu sevi pieskaitīt kaut kādiem priekšrakstiem, tāpat būtu muļķīgi nešķirojot klausīt visam, ko par sevi dzirdam. Protams, dikti jau gribas, lai kāds no malas pasaka – esam labi un feini utt, bet citiem ir savas problēmas, turklāt dažas no tām viņi labprāt risinātu uz mūsu rēķina.

Tāpēc vajag no rīta pablenzt spogulī, atvilkt smaidu līdz ausīm, piemiegt ar aci un – aiziet dienas šeptītēs! Lai feina diena!! 😉

Uzdūros kādam youtube gabaliņam, kurš kaut kā pavisam iepatikās. Faktiski stāsts ir nedaudz garāks, un viss sākās ar kādu, šķiet, Lindex reklāmu, kuras muzikālais noformējums bija ļoti atmiņā paliekošs un dikti jau feins. Tik dikti feins, ka aizdomājos izmēģināt SonyEricsson raksturīgo fīču – TrackID (kas nezina – telefons ‘noklausās’ mūzikas gabaliņu, pašukurē globālajā datu bāzē un deklarē izpildītāju, ja, protams, atrod). Tādā veidā nonācu pie izpildītāja, kas saucas Sia (pilnā vārdā Sia Kate Isobelle Furler, austrāliete) un gabala Electric bird no albuma Some people have real problems.

Ieskatam šiten:

Bet atgriežoties pie dienas prieka, tas ir kāds cits šīs dziedātājas gabals – The girl you lost to cocaine. Gan dziesma, gan izpildījums kopā veido to feino sajūtu, kāpēc diena, pēc šī gabaliņa noskatīšanās, kļūst saulaināka un smaidīgāka 😉

p.s. ir baumas, ka 2010.gadā klajā nāks Christina Aguilera nākamais albums, kurā būs dzirdama ari Sia… :))

hello..

šodien dažādu lietu starpā uzdūros šādai jaunai lietai – (Cita diena). Pirmais iespaids – patīk. Kaut ka aizķēra pēdējais vārds no devīzes: ‘Par tev un Latvijai būtisko. Godīgi.’ Kaut kāpēc ir sajūta, ka šiem kadriem tiešām varētu iznākt, kā viņi paši saka – godīgi. Lai nu veicas 😉

Otra lieta sasmējos par Repši – (kā šis sūdzas par Jakānu)– nu riktīgs bērnudārzs 😀 Tur nav ko ņemties un sūdzēties, jārīkojas kā ASV iztaisījās ar Alu Kaponi. Nevarēja pieķert pie rokas ļaundarības un pierādīt saistību, tad pierādīja, ka džeks nav nomaksājis nodokļus un iesēdināja tāpat pa krietno. Mūsu pašu Repše labi iesāka, bet nevar līdz galam novest – tāds straujšs un emocionāls viņš mums pagadījies… tad jādod darbs kādam citam vīram, kurš varētu mierīgi un kārtīgi visus papīrus sarakstīt – ja pārkāpums konstatēts, lai saliek visus punktus uz i un atlaiž to Jakānu, ka ne gailis pakaļ nekladzina…

Un vispār – šodien piektdiena. Vēl gan šādas tādas izdarības padomā, bet principā rīt jau ir sestdiena! 🙂 turklāt ir paredzētas dažas deju nodarbības – tas savukārt nozīmē, ka nākamā nedēļa būs reāli feina 😉