kamēr ar vienu aci vēroju, kā slovāki mocās ar ungāriem (šobrīd ir 3:2), ar otru aci šo to pabrauzēju internetā. Uzgāju šitādu saiti – par fotogrāfiem (no http://foto.pudele.com/) Nu reāli smieklīgi, no malas paskatoties 😀
Bērnudārza zīmēšanas nodarbībā bērni zīmē. Pēterīts piepūtis vaigus, mati izspūruši, acis deg, divi zīmuļi zobos, katrā rokā pa vēl vienam.
– Pēterīt, ko tu zīmē? tā audzinātāja
– Dievu
– Neviens taču nezina, kā Dievs izskatās!
– Nekas…, Pēterīts aizbāž vēl vienu zīmuli aiz auss, – tūlīt uzzinās…
😀
Ka nu katram mums būtu šitāda atdeve darbam, pārliecība par sevi un savu lietu 😉
Elementāri:
- jāpaņem 100 grami auksta sņabja – aukstais Atlantijas okeāns;
- uzmanīgi pievienojam 100 gramus piena – necaurredzamā migla virs ūdens;
- iekrāmējam ledus gabaliņu – nu, skaidrs, aisbergs;
- kā uzkožamais jāuzmeklē liels sālīts gurķis ar sēklām – pats Titāniks ar visiem pasažieriem.
Tālāk viss kā parasti – uzreiz iemetam, uzkožam un viss. Pēc minūtēm 15-30 – TITĀNIKS ATGRIEŽAS!! Turklāt ar visiem pasažieriem! 😀
Zinu, ka ziņa nav primā svaiguma (db jau parādījās 16.04), bet tik jautri no rīta palika, ka gribējās padalīties – tātad kāda Kanādas firma izstrādājusi metāla korķi šampaniešiem un vīniem. Tomēr visu to fonā atstāj uzņēmuma nosaukums – Alcan Packaging 😀 Pieņemu, ka pamatā ir saistība ar alumīniju vai ko tādu, bet mūsu pusē nosaukums rosina pavisam jautras asociāicijas 😉
p.s. http://www.alcanpackaging.com/
Tā nu iznāca, ka izlēmu izprovēt vienu recepti – vista ar papriku un olīvēm. Cita starpā izejvielu sarakstā minēti ari sālīti kaperi. Iepirkumu sarakstu prātā slāju uz veikalu un apzvanīju savus zināmākos pavārmākslas speciālistus, taču tā īsti neviens nebija gudrs man pastāstīt, kas tas par zvēru, kur nu vēl – kurā plauktā meklējams. Intuīcija mani aizveda līdz olīvu plauktam, kur atradās ari šie paši sālītie kaperi. Bet lai būtu labāks priekšstats – īsumā ko atradu internetā par šo speciju.
Iesāksim tā oficiāli un bioloģiski. Kaperi ir Capperis spinosa ziedu pumpuri. Tas ir neliels krūmveidīgs augs, augstumā ~1 m. Tātad, šos pumpurus pavasarī (~aprīlī, maijā) nolasa, tad vītina un ko tur vēl, līdz beigās iesāla vai pat ieņurcī sāls un eļļas maisījumā. Nu tā… ja kāds šausminās – ak, dies, ēst pumpurus nav labi utt, tad – nu, olas jau ar mēs ēdam, vai ne? 😉
Vislabāk man patika viedokļi, ka šitais pasākums ir ari nedaudz nelabvēlīgs veselībai – sliktu dūšu izsauc vai ko tādu. Wikipedia gan par šo klusē, bet norāda, ka ļoti raksturīgs pielietojums ir Sicīliešu un Dienviditālijas virutvē. Konkrēti no mana viedokļa – vienreiz pagaršoju, burciņu kaut kā izlietošu, bet nekāds fans nebūšu – lai jau paliek citiem gurmāniem 🙂
hm… ir kaut kāds īpatnējs pievilcīgums remdenumā ar dzestru, gandrīz vai rudenīgu gaisu… tāda – gandrīz maksimāla svaiguma sajūta. Tā vien gribas sakārtot kājas kur augstāk, krūzi karstas kafijas ar pienu, piparmētru tējas vai kakao (vai kāda cita karsta dzēriena – nu, pēc noskaņojuma) un labu grāmatu vai kādu citu attiecīgi piemērotu lasāmvielu… galvenais ir nesteidzība un mirkļa burvība, par kuru tik maz ikdienā piedomājam, vai ne?
😉
Nu tā, plānošana pabeigta un pulkstens nav ne divi (naktī)… man, ne bez manas līdzdalības un ietekmes, iekrita Slovēnija. Nāksies papētīt šo ‘kantori’ tuvāk. Šobrīd šo to nedaudz zinu, tāpat zinu to, ka jaunieši ir jau ieviesuši eiro un nedzīvo nemaz tik slikti. Katrā ziņā nav dzirdēts, ka būtu interesējušies par starptautisko naudas lāžu dziļumiem…
Protams, pasākums neiztika bez atspirdzinošiem dzērieniem un kāršu spēlēm vakara saviesīgajā daļā – nācās nevinnēt Sabotierī, kā ari nezaudēt 66 (spēlējām gan līdz 150 😉 ). Kopumā diena pavisam pozitīva. Ak jā, pievīla zibspuldzes baterijas – varu ieteikt tās izvietot no minētās ierīces nelietošanas starplaikos. Citādi tās (baterijas, ne ierīces) pilnībā nodemonstrē savu spēju nelietderīgi izlādēties…
nu tā, skatīsim ko rīts mums nes 😉
labrīt vai, nu jau, labvakar 😉
pagājušas tikai 12 stundas, bet – biju Cēsīs uz talku, ar velllo izbraucu daļu no Cēsis-Valmiera SEB maratona trases (kopā iznāca 30km), paspēju kārtīgi pieēsties (namamāte bija sarūpējusi interesantu biezzupu), no velo remonta izcēlu divus vellapēdus, uzstibīju līdz 6.stāvam (turklāt sabāzu abus divus liftā, kurā ietilpu ari es ar krietnu somu :D).
izklausās tīri normāli, ne? bet nekas, diena turpinās, došos ka ciemā – ieplānosim maršrutu holideja travelam…
😉
Reizēs, kad darbu daudz un nepieciešams ātri un produktīvi darboties, vajadzīgs koncentrēties. Savukārt šai lietai var patraucēt dažādi blakus apstākļi – kolēģi vazājas, kaut ko cīnās, radio fonā griež savus hitus, vēl kāds iedarbina urbi pāri ielai vai aiz sienas… Ideāli jau būtu uztrenēt sevi līdz kondīcijai – visapkārt kaut uragāns, bet pats vari kaut mušai aci operēt (ja nu kādam šitāds pasākums lietderīgs).
Tomēr kā jau ar daudzām lietām – uzreiz viss neizdodas, savukārt treniņi prasa laiku un pacietību. Tad nu kā parasti – nav laika trenēties, jāver ciet durvis, radio off un strādājam…
Lai feina diena 😉
labrīt…
Bez dažādiem sīkākiem pasākumiem, šodienas kontā ir 25km pa Rīgas ielām… ar velo, nevis kājām, paldies dievam 😀 priekš vienas dienas ļoti labi, manuprāt. Nākamā reize, gan diži ātrāk par nākamo svētdienu nezīmējas… bet ko darīt – ir ari citas lietas darāmas 😉
velns, biju šodien saplānojis par pulsametriem palasīties… nu ko, vēl nedaudz laika ir 🙂