Nupat kā atgriezos no Cabaret… bet par visu no sākuma 🙂 Sākās stāsts ar to, ka aizgulējos – aizgulējos braucot mājās. Uznāca tāds lūziens, ka nācās piestāt un pagulēt. Pagulēšana gan izvērtās nedaudz nopietna – pamodos kādu brīdi pirms septiņiem. Salīdzinājumam – ap septiņiem sākotnēji biju plānojis startēt uz Jūrmalu, taču tagad vēl nebiju pat ticis līdz Rīgai. Analītisku aprēķinu rezultātā secināju, ka, visdrīzāk, nokavēšu sākumu, tāpēc izlēmu nestresot un ņemt lietas mierīgi – ir taču piektdiena, ārā ir feins laiks, turklāt satraukums pulksteni atpakaļ nepagriezīs 😉
Nākamais piedzīvojums sākās, kad izbraucu no mājas Jūrmalas virzienā. Biju jau ticis pāris kvartālus, kad atcerējos, ka biļetes lokācija nav gluži mana kabata vai kāda tikpat viegli aizsniedzama vieta, bet gan soma. Turklāt soma atradās koridorā… nu ko, vēlreiz nolēmu, ka stress un satraukums ir kaut kāds svešvārds, kas kaut kur dzirdēts, bet īsti neatceros tā tulkojumu, un griezu riņķī 🙂
Galu galā tā ari bija – ierados, kad priekšnesums jau bija sācies, tomēr labo garastāvokli tas nesabojāja. Nesabojāja ari tas, ka manā vietā bija iesēdies kāds krievu pārītis ar sīci (kuru izstūma kā attaisnojumu tam, ka sēž rindas galā, t.i. manā vietā, nevis savā sēdvietā) un piedāvāja samainīties sēdvietām. Kad mēģināju dodoties uz jauno sēdvietu, secināju, ka tas ir sarežģīti – paliku stāvam pašā aizmugurē. Taču izrādās aizmugure ir reāli feins skatu punkts, viss ir labi pārredzams, nerēgojas priekšā neviena divmetrinieka pauris vai kādas supermadāmas uzčonkontā frizūra. Tieši man priekšā gan viens gudrinieks nepārtraukti murkšķēja, turklāt samērā tizlus tekstus, bet šim pašam ātri apnika uzvedums, tad nu, pasitis meiteni padusē un aliņu otrā rokā, notinās kaut kur citos medību virzienos.
Beidzot varēju pievērstiem koncertam, kurš bija tiešām labs. Kā jau minēju – pašu, pašu sākumu neredzēju, bet turpinājums bija ļoti labs. Gan Busulis jeb Fabio, gan visi pārējie stāri – ar Erki un Justin galvgalī. Turklāt varēju vingrināt savu ausi fanču, spāņu valodā, kā ari vāciski (spāniski vēl tā, bet franciski ne pārāk) – dziesmas bija ļoti dažādas, kā jau Cabaret pienākas. Divos vārdos rezumējot – pasākums bija ļoti tā vērts un kopumā ļoti labi pavadīts laiks 😉
Labrīt!
Nupat biju Busuļa koncertā Dzintaros… un… un… citiem vārdiem – reāli kruta!!! 🙂 Koncertā bija gan Kino dziesmas, gan vecākas, gan ari līdz šim nedzirdētas konkrētajā izpildījumā. Ļoti precīzi bija “They Don’t Really Care About Us”, turklāt divejādi – gan Džeksona piemiņa, gan – zālē sēdēja Mr.Zatlers. Varētu jau savilkt paralēles, vai ne? 😉 Savukārt pašā sākumā – tagad varbūt kādam sabojāšu pārsteigumu – iznāk solists, tērpts jau pazīstamā uzvalciņā, tikai hūte sejai priekšā… un pēkšņi sāk dziedāt – Rutulis 😀 Atkal vecais jociņš ar – redzēt vienu, bet gribēt redzētu kaut ko citu. Pats Busulis tamēr ar trombonu padusē darbojās muzikantu rindās 🙂
Otrā daļa sākās ar kaut ko līdzīgu arābu mūzikai, kuru izpildīja divi viesmākslinieki. Panesās Busuļa slavenās improvizācijas un koncerts turpinājās ar jaunu sparu. Vēl viena lieta, kas man reāli patikās – atkal dzirdēju TO dziesmu (tā kā nopirku Operas koncerta DVD, tagad zinu, ka tā saucas ‘JA TEBJA RISUJU’), nu reāli feins gabals… 🙂
p.s. Piektdien iešu uz Cabaret… 😛
Tā nu ir gadījies, ka Busuļa un kabarē koncerti pārklājas ar Positivus festivālu. Tas it kā nebūtu tik traki, jo katrs pasākums risinās divas dienas, tā ka varētu paspēt gan tur, gan tur. Problēma sākas, iedziļinoties Positivus programmā. Galvenie pasākumi, manā subjektīvajā skatījum ir Prāta vētra – 5dien, un Sinead O’Connor – 6dien. Tā kā īsti nevelk plosīties veselas divas dienas pa festivālu, kā ari ir interese par kabarē, tad ir skaidrs, ka kāds būs jāizlaiž…
Šobrīd vairāk sliecos par labu Prāta vētrai 5dien, lai 6dien varētu iebumsīt uz kabarē Dzintaros… Taču ari O’Connor kārdina… tā kā pieļauju, ka iemesls vairāk ir kaut kāda nostaļģija no vecajiem labajiem laikiem, tad tāpēc šobrīd svaru kausi ir Prāta vētras pusē… savukārt ja ņem komplektu Moby+O’Connor, tad jau ari neizklausās slikti. Citiem vārdiem – šodien plānoju konkretizēties par vienu, lai varu beidzot sakārtot biļetes un miers 😀
p.s. starp citu – Busulis vēl uzstājas kā pats par sevi 15. un 16. jūlijā. Ir doma, ka ari šo pasākumu vajadzētu apmeklēt 😉
dators… kafija… (par spīti šim) skan Busuļa ‘Brīvdiena’… ekselis un enerģija padarīt visu, kas šodien jāpadara!! kas var būt labāks!!! ;D