Labrīt!
Es jau zināju, ka no rīta NAV ko celties un doties skriet! To gan es izštukoju vēl gultā, skatoties, cik rāda pulkstenis 😀 Bet izrādās taisnība, lai ari mīnusos nav, tomēr šobrīd aiz loga birdinās – gan ātrai nāvei nolemtas, bet tomēr – sniegpārslas…
Bet skriešana nekur nepaliks – savus 7km šodien plānoju noskriet, tā ka kreņķa nekāda nav 😉
Labrīt!
Īpaši neiespringstot, ir ieradies jaunais gads… Kā jau parasti, napaskatīsies kalendārā – nepateiksi. Ārā sniegs tāpat līdz ausīm, turklāt nepārtraukti snieg vēl klāt. Turklāt tā, ka šodien pat iebuksēju kupenā – uz šauras ieliņas laidu garām žiksīti, bet pats iesprūdu. Tad nu šoperīc lēca ārā, ņēmās stumt, bet ar to vien neizdevās. Nācās sameklēt striķi un tad jau palēnam tikām ārā. Vislabākais, ka šitā šepte kādi 3o metri no mana galapunkta 😀
Ari citādi gada pirmā nedēļa nav nekāda straujā. Eesti keel skolotāja, piemēram, ari kaut kur pazudusi. Varbūt atzīmē Zvaigznes dienu vai ko tamlīdzīgu. Tā (diena) gan bija vakar, taču, zin, ar viesībām visadi gadās, mozh ievilkās 😀 Bet varbūt pat labi, jo šorīt apsvēru domu uzzvanīt šamējai un pārlikt nodarbību – vakar vakarā secināju, ka gatavošanās līmenis tomēr nav tas optimālākais, derētu vēl kādu dieniņu pastudēt vārdiņus un tā… 😀
Nākamo pierādījumu pirmās nedēļas sindromam atradu savā naudas makā, kad secināju, ka esmu piemirsis apmeklēt bankomātu. Pietrūka pāris kapeiku baseina biļetei. Tad nu, nokristījis šo nedēļu par ieskrējiena nedēļu, ķēros pie vakariņu gatavošanas 🙂
Ar šādu jautājumu jautājumu šorīt no gultas velties varētu ne viens vien, jo viss vakardienas iespaids par pavasari-tepat-aiz-stūra ir pārklāts ar, vēl aizvien pavisam pāšpārliecināti un pašpietiekami birstošu, sniegpārsliņu kārtu!
Vēl vakar putnīši vīteroja, šīs planētas mūsu platuma grādi (nezinu kā citur) gozējās vēl ieslīpās, taču jau pavasari tik ļoti propagandējošās zvaignzes (pazīstama ari kā – Saule) staros un še tev – šis rīts jau ir balts un pūkains kā viens Ziemassvētku rīts (ja pieņem pāris stundu nobīdi – nu, decembrī šitik gaišs 6os no rīta īsti vēl nav). Un kā tāds trekns punkts manām pavasara sajūtām pa taciņu aizslīd… nē, aizslāj bļitkotājs ar vergu un zivju kastīti pār plecu…
Taču tad mani no panīkuma izrāva tas pats bļitkotājs. Lai ari tautā dēvēti par pingvīnien (nejaukt ar Godmaņtēva un Zanderīša pingvīniem), tomēr atcerējos, ka šī dzīvesstila baudītāji ir starptautiski atzīti gan par vēla rudens signalizētājiem (lasīt – ‘drīz būs ledus’), gan ari par agra pavasara vēstnešiem! Nu, zināmā mērā kā tādi gājputni, jo, kā zināms, atsevišķi eksemplāri tikai ap ievu ziedēšanas laiku finišē savu bļitkošanas sezonu! 🙂
Tā ka galvu augšā, nav ko jāķer kreņķis par nelielu pļorckāšanos pa sniega žļurdziņām, ja ir skaidrs – pēc nedēļas būsim varbūt jau īsās piedurknēs!! ;D
Šeit neliels monologs, kurš risinājās kādu mēnesi atpakaļ…
Dekorācijas: Vidzemes šoseja, agrs rīts, tumšs, ārā ziema (decembris tomērt), klimatiskie apstākļi atbilstoši – sniegs, ledus, no gaisa krīt vēl (sniegs nevis ledus)… ceļš tīrīts nav… iebraukta tikai viena sliede
Personāži: es iekš auto, vēl daži agrie braucēji, šķiet ari viena ceļa tīrāmā mašīna. ak jā – un traks (jebšu nevērīgs vai vienkārši dulls) autobuss.
Darbības: nav grūti iedomāties, nokļūšana no punkta A uz punktu B šajā rītā ir samērā komplicēta, un saspringums pamazām pārņem ķermeni – sākot no stūrē iekrampētiem pirkstu galiem, līdz pat skausta muskuļiem, no kurienes izplatās tālāk gar mugurkaulu uz leju… labi, šeit nedaudz pārspīlēts, bet tik labi izklausās 😀
Monologs sākas, kā tāda neliela cīņa ar sevi – viena iekšējā balss cenšas pierunāt braukt ātrāk, jo cik tad var čammāties, kamēr otrā turas pretī, sak, nav kur steigt, labāk galā ar visiem četriem riteņiem, nekā jebkādā citā komplektācijā, bet – grāvī. Pats interesantākais, ka vienā brīdī apķēru – abas balstiņas apvienojušās un draudzīgi pārspriež, kurš no politiķiem būtu vainojums pie šīm stulbībām – krīt nejēdzīgs sniegs, tikpat nejēdzīgi daudz jau ir sasnidzis, un tad vēl tas aptrakušais autobuss nesas pa priekšu!!!
Tad nu ari sapratu – tā laikam ir diagnoze, pat klimata untumos vainot kādu no 100 gudrīšu pulka… 😀
